Cilvēkiem ar celiakiju vai glutēna nepanesību pārtikas produktu izvēle ikdienā var būt izaicinājums. Lai atvieglotu drošu iepirkšanos, uz iepakojumiem bieži redzam norādi “bez glutēna” vai pārsvītrotas vārpiņas simbolu. Ko tie īsti nozīmē un kāda ir atšķirība starp vienkāršu bezglutēna marķējumu un sertificētu bezglutēna produktu?
Kas ir bezglutēna produkts?
Lai gan apzīmējums “bez glutēna” šķietami norāda uz glutēna neesamību produktā, praktiski nav iespējams nodrošināt absolūtu nulles līmeni. Tomēr zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka lielākā daļa cilvēku ar celiakiju var droši panest glutēna daudzumu līdz 20 ppm dienā, tāpēc pārsvarā tiek izmantota šī robežvērtība.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 828/2014, produktu drīkst marķēt kā “bezglutēna”, ja lipekļa daudzums gala produktā nepārsniedz 20 mg uz 1 kg produkta (20 ppm = 20 particles per million).
ppm ir starptautiski pieņemta koncentrācijas mērvienība, ko izmanto, lai izteiktu ļoti niecīga daudzuma klātbūtni vielā.
1 ppm = 1 miligrams (mg) vielas uz 1 kilogramu (kg) produkta
Tātad:
- 10 ppm = 10 mg glutēna uz 1 kg pārtikas
- 20 ppm = 20 mg glutēna uz 1 kg pārtikas
Lai gan 20 mg/kg ir drošs glutēna uzņemtais daudzums dienā lielākajai daļai cilvēku ar celiakiju, jāņem vērā arī patērētais daudzums. Tiek uzskatīts, ka celiakijas pacientiem drošs uzņemtais glutēna daudzums dienā (ja tas nepārsniedz 20 ppm) ir 10 mg. Dažos informācijas avotos tiek pieminēts līdz 50 mg dienā, taču daudzos gadījumos norāda, ka jutīgiem cilvēkiem, pārsniedzot jau 10 mg, varot novērot izmaiņas zarnās.
Tātad,
- apēdot 50 g produkta ar pieļaujamo 20 ppm → uzņem līdz 1 mg glutēna
- apēdot 300 g ar pieļaujamo 20 ppm → uzņem 6 mg glutēna.
Ja maize, cepumi vai vafeles satur maksimālo pieļaujamo glutēna daudzumu (20 ppm), tad cilvēks ar celiakiju drīkst apēst ne vairāk kā 500 gramus šāda produkta dienā, lai nepārsniegtu 10 mg glutēna.
| Produkts | Vidējais svars 1 porcijai | Cik porciju dienā var apēst? (max) |
|---|---|---|
|
Maize (1 šķēle) Cepumi 1 gab. |
~35 g ~ 15 g |
~14 šķēles ~33 cepumi |
Jāņem vērā, ka tas ir kopējais dienas laikā pieļaujamais glutēna daudzums līdz 10 mg dienā – tātad, apēdot, 14 maizes šķēles, citus bezglutēna produktus nevajadzētu vairs ēst. Šis aprēķins ir sagatavots, ņemot vērā, ka lipeklis satur pieļaujamo normu, taču daudzi bezglutēna produkti satur stipri mazāk par 20 ppm.
Terminu “bez glutēna” drīkst izmantot gan specializētiem aizstājēj-produktiem, piemēram, maizei, miltiem un krekeriem, gan pārstrādātiem produktiem, kas dabiski nesatur glutēnu.
To var attiecināt arī uz auzu produktiem, kas bieži tiek iepakoti kopā ar glutēnu saturošiem graudiem un tādēļ tiem jābūt pilnībā nepiesārņotiem, lai tos varētu marķēt kā “bez glutēna”. Arī auzām nedrīkst būt vairāk par 20 ppm glutēna, lai tās varētu izmantot šo marķējumu.
❗❗❗
Vienā kviešu maizes šķēlē glutēna daudzums var svārstīties no 3000 – 5000 mg glutēna. Pārskatāma ilustrācija, cik daudz 10 mg glutēna būtu parāstā kviešu maizē, redzams šajā eksperimentā pēdējā attēlā.
Ko nozīmē marķējums “bez glutēna”/ “nesatur glutēnu”/ “bezglutēna”/ “nesatur lipekli”?
Noderīgi zināt, ka šāda marķējuma izmantošana ir brīvprātīga ražotāja izvēle, pat ja produkts nesatur glutēnu. Tāpēc tiem, kuri izvēlas šo marķējumu likt, ir jāizturas atbildīgi pret patērētājiem, kuriem šī norāde ir būtiska veselībai.
Ražotājam jāspēj pierādīt, ka :
- glutēna saturs nepārsniedz 20 ppm (tas ietver gala produkta testēšanu, taču nav obligāti jāiesaista trešā puse vai neatkarīga pārbaude),
- ir ieviesta kontroles sistēma (piemēram, HACCP),
- ražošanas apstākļi nodrošināti tādi, ka tiek novērsts šķērspiesārņojums ar glutēnu.
Šie ir galvenie aspekti, ko pārbaudām arī mēs, biedrība “Dzīve bez glutēna”, sazinoties ar ražotājiem Latvijā, kuri produkta marķējumā liek tekstu “Nesatur glutēnu” vai citu teksta versiju, kas patērētājam liek saprast, ka produkts ir bezglutēna. Ražotājam ir jāsniedz atbildes ne tikai par tēstēšanas rezultātiem, bet arī detalizētāka informācija par izejvielām un jāpaskaidro, kā uzņēmums novērš šķērspiesārņojuma risku. Līdzīgi rīkojamies arī par šaubīgiem ārvalstu produktiem. Balstoties uz to, esam izstrādājuši Produktu sarakstus, kas pieejami mūsu biedriem.
Ražotājs nedrīkst norādīt bezglutēna marķējumu, :
- balstoties tikai uz sastāvdaļu sarakstu, bez testēšanas vai kontroles,
- ja pastāv risks, ka produkts var tikt piesārņots ar glutēnu – ražošanā, fasēšanā, transportēšanā, uzglabāšanā.
Sertificēti bezglutēna produkti – augstāks drošības līmenis
Atšķirībā no ražotāja brīvprātīga “bez glutēna” apgalvojuma, sertificēti produkti iziet neatkarīgu pārbaudi, kurā tiek pārbaudītas gan sastāvdaļas, gan ražošanas vide. 
Pārsvītrotas vārpiņas preču zīme (crossed grain trademark CGT) ir starptautiski reģistrēta preču zīme, kuru drīkst izmantot tikai ar licenci uz pārtikas un dzērienu produktiem, kas atbilst AOECS (Eiropas Celiakijas biedrību asociācijas) standartam. Latvijā šo sertifikāciju pārstāv biedrība “Dzīve bez glutēna”.
Pārsvītrotās vārpiņas simbols ir paredzēts produktiem, kuru ražošanas vai apstrādes procesā pastāv risks glutēna piesārņojumam. Šis simbols kalpo kā patērētāja drošības garantija, ka produkts ir ne tikai bez glutēna, bet arī pārbaudīts neatkarīgā auditā un testēts.
Celiakijas pacientu vidū šī zīme tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem rādītājiem, kas ļauj pārliecināties par produkta drošumu uzturā.
Ieguvumi:
> Neatkarīga pārbaude un lielāka uzticamība – simbols apliecina, ka produktam veikts neatkarīgs audits. Tas būtiski palielina marķējuma uzticamību gan tirgotājiem, gan patērētājiem.
> Kvalitātes kontrole un pārbaudes – lai saņemtu licenci, jāiesniedz glutēna testēšanas rezultāti, kas iegūti atzītā laboratorijā. Jāievēro stingri higiēnas un ražošanas standarti – regulāra izejvielu un gatavā produkta testēšana, kā arī rūpīga ražošanas līniju tīrīšana un pārbaude.
> Audits ražošanas vietā – katru gadu ir jāveic ražotnes audits, lai pārliecinātos, ka glutēna saturs nevienā ražošanas posmā nepārsniedz 20 ppm. Audits jāveic sertificētam auditoram.
Produkti, kuriem nevar izmantot pārsvītrotās vārpiņas preču zīmi:
- Produkti ar vienu sastāvdaļu
- Neapstrādāti vai dabiski bezglutēna produkti
Piemēram, sertificēt nevar neapstrādātus rīsus, griķus, gaļu, jogurtu bez piedevām, augļus, taču sertificēt var griķu miltus, rīsu galetes, gaļas nagetus, jogurtus ar piedevām, augļu batoniņus.
AOECS mājas lapā atrodams plašāks produktu uzskaitījums, ko nevar sertificēt. Toties bezglutēna marķējumu drīkst likt jebkuram produktam, ja vien tas atbilst augstāk minētajām prasībām.
Nesertificēti “bezglutēna” simboli – iespējamie riski?
Ir situācijas, kad veikalos var redzēt atšķirīgus bezglutēna simbolu apzīmējumus, un ar šiem arī jābūt uzmanīgiem. Daudzi no tiem nav sertificēti. Ražotāji izmanto savu dizainu ar pārsvītrotu vārpiņu vai līdzīgiem simboliem.
Sertificēti ražotāji parasti norāda sertifikācijas numuru vai atsauci uz sadarbību ar celiakijas organizāciju – norādi uz AOECS vai citu sertificējošu institūciju (piem., GFCP, NSF) vai šādi “Certified gluten-free according to AOECS standard”.
Taču ir produkti, kuri nav sertificēti. Šie marķējumi nav apstiprināti no trešās puses, nav sertificēti un var nebūt laboratoriski pārbaudīti. Tie var balstīties tikai uz ražotāja paša apgalvojumu, līdzīgi kā uzliekot marķējumu “Nesatur glutēnu”. Līdz ar to tie var būt mazāk uzticami, īpaši cilvēkiem ar smagu glutēna jutību.
Pat ja produkts satur ≤20 ppm glutēna un atbilst marķēšanas noteikumiem, tas nav uzskatāms par sertificētu, ja:
Nav publiskas informācijas par trešās puses sertifikāciju
Ražotājs nav reģistrēts AOECS licencētā sarakstā vai pie celiakijas biedrībām
Ļoti bieži šādi nesertificēti produkti ir lielveikalu privātie zīmoli (piemēram, Latvijā – Rimi Free From miltu līnija) – uz iepakojuma norādīts “Bez glutēna”, ir sava simbolika, tomēr nav sertificēti.
Kopsavilkums
|
Marķējums “bez glutēna” |
Sertificēts “bezglutēna” produkts |
|
≤ 20 ppm glutēna |
≤ 20 ppm glutēna (vai zemāk, atkarībā no sertifikācijas prasībām) |
|
Balstīts uz ES regulu |
Balstīts uz neatkarīgu testēšanu un ražošanas pārbaudi |
|
Ražotāja brīvprātīgs apgalvojums |
Trešās puses sertifikācija (piemēram, AOECS (Latvijā “Dzīve bez glutēna”) |
|
Var būt nepilnīga kontrole pār piesārņojumu |
Ražotnes ievēro īpašus kontroles un higiēnas pasākumus |
|
Uzticami tikai daļēji |
Uzticami un droši cilvēkiem ar celiakiju |
Citi informācijas avoti:
Gluten.org: https://shorturl.at/Huf62
NationalCeliac.org: https://shorturl.at/2Nnsw