Auzas – tikai ar apzīmējumu “bez glutēna”!

Latvijas celiakijas pacientu biedrība “Dzīve bez glutēna” iesaka lietot tikai sertificētas bezglutēna auzu pārslas – ar pārsvītrotas vārpiņas apzīmējumu.

Tas nozīmē, ka šādas auzu pārslas atbilst Eiropas Savienības standartos noteiktajām prasībām par glutēna pieļaujamo normu, kas atzīta par nekaitīgu cilvēkiem ar nepanesību pret glutēnu, tai skaitā celiakijas pacientiem. Auzu olbaltums ir avenīns, un ja tās audzētas bez citu graudaugu piemaisījumiem, tās nebūs kaitīgas celiakijas slimniekiem. Parastās veikalos pieejamās auzu pārslas satur kviešu un miežu graudu vai to daļiņu piemaisījumus lielā daudzumā, tāpēc nav piemērotas bezglutēna diētai!

Šobrīd Latvijā dažos veikalos un interneta veikalos ir pieejamas ārvalstīs audzētas bezglutēna auzu pārslas un to produkti no dažādiem zīmoliem, piemēram, BauckHof, Bezgluten un citiem, arī auzu pārslu cepumi no Schär. Plašāks piedāvājums un norādes, kur iegādāties bezglutēna auzas, pieejamas mūsu biedriem Produktu sarakstos.

Interesanti, ka nesenajā pētījumā par glutēna daudzumu Latvijā audzētajās auzu šķirnēs, Dr.sc.ing. L. Vilmane secināja, ka glutēns pārsniedz pieļaujamo normu, kas ir 20 mg/ kg. Latvijā audzētās plēkšņaino auzu šķirnes ‘Laima’ un ‘Iwory’ satur vismazāk glutēnu –  100 mg/ kg. Lai tās pielāgotu cilvēkiem ar celiakiju, Latvijas selekcionāriem perspektīvā nepieciešams strādāt tieši ar šīm auzu šķirnēm.

Arī tīras bezglutēna auzas neiesaka lietot uzreiz pēc diagnozes uzstādīšanas, kamēr normalizējas veselības stāvoklis, ka arī ja pacientam ir gastroenterīts un ja ir paaugstināts tTG antivielu līmenis (avots: Īrijas Celiakijas asociācija).

2012. gada februārī biedrības rīkotajā “Auzu forumā”, kurā piedalījās Somijas un Latvijas zinātnieki un mediķi, tika secināts, ka dažiem cilvēkiem var būt arī specifiska auzu nepanesamība, kas nav saistīta ne ar celiakiju, ne ar glutēnu. Savukārt Somijā bezglutēna auzas lieto 80% celiakijas pacientu.

Pētnieku secinājums: auzu ģenētiskā struktūra atšķīrās no kviešu, rudzu un miežu ģenētiskās struktūras, tāpēc lielākoties auzas ir drošas celiakijas pacientiem.

Taču tomēr nevar izslēgt retas individuālās reakcijas uz divām auzu olbaltumvielas molekulārām sastāvdaļām (peptīdiem).

Atgādinām, ka 2012.gada februārī biedrības “Dzīve bez glutēna” rīkotajā “Auzu forumā” kopā ar lauksaimniecības zinātniekiem un mediķiem nonācām pie secinājuma:

  • ja celiakijas pacientam ir stipras individuālās reakcijas uz auzām, tad tās nevajadzētu lietot uzturā.
  • Vēl viena “Auzu foruma” rekomendācija bija – izmantot tikai tādas auzas (bez glutēna), uz kuru iepakojuma jūs redzēsiet pārsvītroto vārpiņu; ka arī sākt ar mazām devām – ne vairāk par 50 g bezglutēna auzu dienā un ne biežāk par 3 reizēm nedēļā. Ja šāda deva tiek panesta bez problēmām, tad pakāpeniski to var palielināt, taču protams, nepārēsties.