Par celiakiju
Cilvēki bieži apjūk dažādos ar glutēnu (lipekli) saistītos terminos un ikdienā mēdz teikt “alerģija uz glutēnu”, taču medicīniski šāds apzīmējums nav precīzs. Pastāv vairākas atšķirīgas reakcijas uz glutēnu vai graudaugiem, un katrai no tām ir atšķirīga pieeja uzturam.
Kviešu olbaltumvielas alerģijas gadījumā pacients nedrīkst uzturā lieto neko saistībā ar kviešiem, bet drīkst glutēnu saturošus rudzus, miežus, auzas, ja vien nav alerģiska reakcija arī uz kādu no tiem. Savukārt, glutēna nepanesību (sensitivitātes un celiakijas) gadījumos uzturā nedrīkst neko, kur ir glutēns, bet drīkst, piemēram, bezglutēna kviešu cieti. Ieskats dažādajos terminos.
Parastajās asinsanalīzēs celiakiju noteikt nevar. Ir nepieciešamas specifiskākas diagnostikas iespējas.
Celiakijas un citu glutēna izraisītu slimību diagnosticēšana ir gastroenterologu kompetencē – gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Tomēr bieži tieši ģimenes ārsts ir pirmais speciālists, kuram rodas aizdomas par celiakiju, izvērtējot simptomus un sūdzības. Ģimenes ārsts var nozīmēt sākotnējās asins analīzes, taču diagnozes apstiprināšanai un turpmākai izmeklēšanai nepieciešama gastroenterologa konsultācija.
Ar mūsu biedru ieteikto ārstu sarakstu varat iepazīties sadaļā Diagnostika.
Svarīgākais – ieviest pārmaiņas virtuvē, pieteikties pabalstam (pienākas bērniem), iepazīties ar atļauto, aizliegto produktu sarakstu, informēt un izglītot skolu/bērnudārzu ar biedrības materiāliem, tāpat arī tuvākos cilvēkus, kas atbildīgi par bērna ēdināšanu. Ar bērnu pārrunāt jauno situāciju, kaut vai noskatīties kādu video (youtube), domājams bērns, jūtoties labāk, pats sapratīs, cik svarīgi ievērot diētu. Lielākam bērnam varētu būt interesanti palasīt grāmatu “Planētas Celiaks noslēpumi”. Pirmajā gadā biežāk jākontrolē veselības stāvoklis. Pievienojieties biedrībai, tādējādi uzzināsiet par jaunumiem un iegūsiet daudzus noderīgus informatīvus materiālus, tostarp pieeju biedrības izveidotiem Produktu sarakstiem.
Vienīgā efektīvā celiakijas ārstēšana ir stingra bezglutēna diēta. Specifiskas zāles celiakijas ārstēšanai pašlaik nav pieejamas.
Tomēr pēc diagnozes noteikšanas dažiem cilvēkiem var būt nepieciešams lietot papildu medikamentus vai uztura bagātinātājus, piemēram, dzelzs preparātus, B grupas vitamīnus, D vitamīnu, kalciju vai citus preparātus, lai novērstu uzturvielu trūkumu, kas radies tievās zarnas bārkstiņu bojājuma dēļ. Par to nepieciešamību jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai gastroenterologu.
Svarīgi pievērst uzmanību arī medikamentu sastāvam. Daži medikamenti var saturēt glutēnu vai glutēnu saturošas palīgvielas, tāpēc ieteicams izvēlēties preparātus, kuru aprakstā norādīts, ka tie nesatur glutēnu, vai pirms lietošanas konsultēties ar farmaceitu. Ja rodas šaubas, ieteicams sazināties ar zāļu ražotāju.
Nē. Simptomi vien paši par sevi nav pietiekami, lai noteiktu celiakijas diagnozi, jo līdzīgi simptomi var būt arī pie citām slimībām vai uztura nepanesībām.
Celiakijas diagnosticēšanai nepieciešama ārsta izvērtēšana un specifiski izmeklējumi. Skatīt vairāk.
Jā! Celiakija ir visas sistēmas autoimūna slimība, tāpēc tās izpausmes bieži vien nemaz nav saistītas ar vēderu vai gremošanas traktu. Spilgts piemērs tam ir celiakijas izpausme uz ādas.
Atsevišķos gadījumos celiakija izpaužas kā Dermatitis herpetiformis (Dühring slimība) – tie ir ļoti niezoši, sīki, ūdeņaini pūslīšveida izsitumi un apsārtumi, kas visbiežāk parādās simetriski uz elkoņiem, ceļgaliem, sēžamvietas, muguras lejasdaļas vai galvas matainās daļas.
Cilvēkiem ar šo ādas slimību vēdera simptomi (caureja, pūšanās, sāpes) var pat nebūt, tomēr tievajās zarnās norisinās tādi paši bojājumi kā celiakijas gadījumā. Arī šajā gadījumā vienīgā un efektīvākā ārstēšana ir stingra, mūža garumā ievērota bezglutēna diēta.
Jā, ļoti bieži! Ferments, kas sadala piena cukuru (laktozi), veidojas tievās zarnas gļotādā. Kamēr celiakija nav diagnosticēta, glutēns bojā tievās zarnas gļotādas bārkstiņas, un organisms nespēj pārstrādāt pienu, izraisot papildu vēdera pūšanos vai caureju.
Labā ziņa: Tā bieži vien ir pārejoša parādība. Ievērojot stingru bezglutēna diētu, zarnu bārkstiņas atjaunojas un spēja pārstrādāt piena produktus vairumam cilvēku ar laiku atgriežas. Sākotnēji gan ieteicams izvēlēties produktus bez laktozes, lai dotu zarnām laiku sadzīt.
Jā, celiakiju var diagnosticēt jebkurā vecumā – arī pieaugušajiem. Lai gan bieži celiakiju saista ar bērniem, tā var tikt atklāta arī vēlāk dzīvē.
Dažkārt cilvēkam slimība ir bijusi jau ilgāku laiku, bet tā nav atpazīta, jo simptomi var būt nespecifiski vai ļoti viegli. Citreiz celiakijas izpausmes kļūst pamanāmas pēc kāda organisma pārmaiņu vai papildu slodzes perioda, piemēram, pēc citas slimības pārslimošanas, ilgstoša stresa vai sievietēm pēc grūtniecības un dzemdībām.
Jā, celiakija ir iedzimta (ģenētiska) slimība, un pārējos ģimenes locekļus noteikti ir vērts pārbaudīt.
Pētījumi liecina, ka, lai attīstītos šī slimība, cilvēkam ģenētiski jābūt vismaz vienam no diviem gēnu tipiem – HLA-DQ2.5 vai HLA-DQ8. Tā kā gēnus mēs mantojam no vecākiem un nododam bērniem, celiakija bieži sastopama vienā ģimenē.
Ja ģimenē ir atklāta celiakija, tuvākajiem radiniekiem (vecākiem, bērniem, brāļiem un māsām) risks saslimt ir aptuveni 1 no 10. Tomēr tas nenozīmē, ka visiem šo gēnu nēsātājiem celiakija attīstīsies. Slimības palaišanai nepieciešami arī citi faktori, piemēram, izslimotas vīrusu infekcijas, liels stresa līmenis, zarnu mikrofloras izmaiņas (piemēram, pēc antibiotiku lietošanas) vai slodze organismam (grūtniecība, operācijas).
Celiakija var noritēt bez jebkādiem pamanāmiem simptomiem (piemēram, bez vēdersāpēm vai caurejas), taču tā tik un tā klusām bojā tievās zarnas un traucē uzsūkties vitamīniem. Tāpēc pārbaudīties ieteicams arī tiem radiniekiem, kuri jūtas pilnīgi veseli.
Nediagnosticēta vai neārstēta celiakija izraisa hronisku tievo zarnu iekaisumu, kas traucē uzturvielu uzsūkšanos. Tas var novest pie smagas anēmijas, osteoporozes, augšanas un svara traucējumiem bērniem, neauglības, kā arī palielina citu autoimūno slimību un atsevišķu audzēju risku.
Nē, šī ir bieži pieļauta kļūda, kas apgrūtina ārstam noteikt pareizu diagnozi! Pirms visu nepieciešamo analīžu veikšanas un gastroenterologa apstiprinājuma saņemšanas glutēnu no uztura izslēgt nedrīkst.
Celiakijas diagnostika balstās uz organisma reakcijas fiksēšanu pret glutēnu. Visas galvenās diagnostikas metodes – gan asins analīzes (antivielas), gan tievās zarnas biopsija – meklē pierādījumus tam, kā glutēns ietekmē jūsu organismu:
-
Antivielu līmenis asinīs: tiklīdz pārtraucat ēst glutēnu, imūnsistēma pārtrauc ražot specifiskās celiakijas antivielas.
-
Zarnu gļotādas stāvoklis: bez glutēna klātbūtnes tievās zarnas bārkstiņas sāk strauji atjaunoties, īpaši bērniem tas notiek ātrāk.
Ja analīžu brīdī jau ilgāku laiku ievērojat bezglutēna diētu, testu rezultāti var maldīgi uzrādīt, ka esat vesels, tādējādi sniedzot viltus negatīvu atbildi.
Šādos gadījumos gastroenterologs visdrīzāk liks pacientam vispirms atsākt lietot glutēnu saturošus produktus un tikai pēc noteikta laika veikt izmeklējumus. Tas nevajadzīgi paildzinās diagnozes noteikšanu un, visticamāk, atkārtoti pasliktinās pašsajūtu un veselības stāvokli.
Par bezglutēna diētu
Abas šīs norādes garantē, ka glutēna daudzums produktā nepārsniedz pieļaujamo normu – 20 mg/kg (20 ppm). Ražotājiem tas ir jāspēj apliecināt ar veiktajām glutēna testu analīzēm.
Tomēr starp tām ir būtiska atšķirība:
-
Uzraksts “Nesatur glutēnu” (Gluten-free) ir ražotāja tiesības un atbildība uzlikt šo tekstu, ja viņš nodrošina atbilstošu ražošanu
- Simbols “Pārsvītrota vārpa” ir starptautiski sertificēts zīmols, ko piešķir neatkarīga organizācija. Tas nozīmē, ka ražotne izgājusi stingrus auditus, un tiek veikta pastāvīga izejvielu un gaisa/iekārtu kontrole, lai 100% izslēgtu šķērspiesārņojuma risku no citiem glutēnu saturošiem produktiem. Latvijā šādu sertificēšanu veic beidrība “Dzīve bez glutēna”.
Specializētos produktus bez glutēna var iegādāties lielākajos pārtikas veikalos, piemēram, Rimi un Maxima, kā arī bio eko veikaliņos gan Rīgā, gan citās pilsētās. Ērts variants produktu iegādei ir iepirkšanās interneta veikalos – gan Latvijas, gan ārvalstu. Ieskatieties sadaļā Iepirkšanās un iespējams atradīsiet sen noderīgu informāciju. Mūsu biedriem ir pieejami Produktu saraksti ar noradēm, kur konkrētos produktus var iegādāties.
Auzu olbaltums ir avenīns, kas celiakijas pacientam nav kaitīgs, tomēr uzturā drīkst lietot TIKAI auzu pārslas, kas apzīmētas kā bez glutēna, jo parastās veikalos pieejamās auzu pārslas satur kviešu un miežu graudu piejaukumus lielā daudzumā. Par auzām vairāk.
Celiakijas gadījumā ieteicams izvairīties no produktiem, uz kuru iepakojuma norādīts “Var saturēt glutēnu”. Šāda norāde nozīmē, ka produkta ražošanas vai fasēšanas procesā pastāv iespēja nejaušai saskarei ar glutēnu saturošām izejvielām. Lai gan glutēna klātbūtne nav garantēta, šo risku nevar izslēgt.
Cilvēkiem ar celiakiju reakcija pēc glutēna uzņemšanas var būt ļoti atšķirīga – vieniem simptomi ir izteikti, citiem tie var nebūt jūtami vispār. Tomēr arī tad, ja simptomi neparādās, glutēns var bojāt tievās zarnas gļotādu. Regulāra produktu ar norādi “Var saturēt glutēnu” lietošana var kavēt zarnu gļotādas atjaunošanos vai radīt jaunus bojājumus un ilgtermiņā palielināt dažādu veselības sarežģījumu risku.
Plašāk par šo tēmu lasiet rakstā “Mīti un patiesība”.
Šķērspiesārņojums ir nejauša glutēna nonākšana produktā, kas pēc sastāva glutēnu nesatur. Tas var notikt jau ražošanas, transportēšanas, uzglabāšanas vai fasēšanas procesā, piemēram, ja vienā ražotnē vai uz vienas ražošanas līnijas tiek apstrādāti gan glutēnu saturoši, gan bezglutēna produkti.
Šķērspiesārņojums var rasties arī mājās vai ēdināšanas iestādēs, ja bezglutēna ēdiens nonāk saskarē ar glutēnu saturošiem produktiem, traukiem, virtuves piederumiem vai darba virsmām.
Cilvēkiem ar celiakiju pat neliels glutēna daudzums var izraisīt tievās zarnas bojājumu, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai produkta sastāvam, bet arī iespējamiem šķērspiesārņojuma riskiem.
Plašāk par šķērspiesārņojumu.
Griķi pēc būtības nesatur glutēnu, taču to audzēšanas, novākšanas, transportēšanas un fasēšanas laikā var rasties šķērspiesārņojums ar glutēnu saturošiem graudaugiem. Piemēram, griķus nereti novāc ar to pašu tehniku, ar kuru iepriekš novākti kvieši, rudzi vai mieži, kā arī uzglabā vai fasē telpās, kur apstrādā citus graudaugus.
Mūsu pieredze liecina, ka veikalos nopērkamajos griķos ļoti bieži ir sastopami arī atsevišķi kviešu graudi. Tāpēc cilvēkiem ar celiakiju būtu ieteicams izvēlēties griķus, uz kuru iepakojuma ir norāde “Nesatur glutēnu”. Šādi griķi ir manīti ļoti reti, tāpēc, ja bezglutēna norādes nav, pirms gatavošanas griķus ieteicams rūpīgi pārskatīt un izlasīt svešos graudus, pēc tam noskalot tekošā ūdenī.
Līdzīgs šķērspiesārņojuma risks var pastāvēt arī lēcām un šķeltajiem zirņiem, tāpēc arī tos pirms lietošanas ieteicams rūpīgi pārskatīt un noskalot.
Nekādā gadījumā nedrīkst lietot griķu, zirņu miltus, ja tiem nav norāde, ka nesatur glutēnu, jo šie produkti ir ar augstu šķērspiesārņojuma risku!
Ir būtiska atšķirība starp kviešu cieti parastajos produktos un bezglutēna produktos. Plašāka atbilde