Pastāv trīs ar glutēna nepanesību saistīti jēdzieni, kurus bieži vien savā starpā jauc, un tikai ārsts, veicot izmeklējumus, izvērtējot simptomus, var noteikt pareizo diagnozi. Bieži tiek pieļauta kļūda, kad pacients, gaidot tikšanu pie gastroenterologa un secinot, ka jūtas labāk izslēdzot vai samazinot glutēnu no uztura, uzsāk bezglutēna diētu. Tas var ļoti apgrūtināt pareizas diagnozes noteikšanu, kas ietver vairākas pārbaudes, lai konstatētu īsto/ izslēgtu neatbilstošo glutēna vai graudu izraisīto slimību.
1. Celiakija ir glutēna (lipekļa) nepanesības izraisīta autoimūna slimība.
Glutēns jeb lipeklis ir olbaltumviela, kas sastopama kviešos, rudzos un miežos, un pat nelielā daudzumā izraisa slimnieka imūnās sistēmas uzbrukumu paša organismam, kā rezultātā veidojas iekaisums tievajās zarnās – gļotādas bārkstiņas tiek bojātas un tādējādi tiek traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā. Vienīgais ārstēšanas veids ir stingras bezglutēna diētas ievērošana mūža garumā. Celiakija ir vienīgā glutēna nepanesības izraisītā slimība, kuras gadījumā tiek piešķirts valsts sociālais pabalsts. Celiakijas iedalījums.
2. Ne-celiakijas glutēna sensitivitāte – jūtīgums uz glutēnu saturošiem produktiem. Simptomi līdzīgi kā celiakijas gadījumā – vēdera uzpūšanās, vēdersāpes, izsitumi uz ādas, nogurums, tomēr veicot izmeklējumus, lai noteiktu celiakiju vai kviešu olbaltuma alerģiju, rezultāti ir negatīvi, arī bārkstiņas nav bojātas, turklāt cilvēkam nav attiecīgo gēnu, kas atbild par celiakijas iespējamību. Ārsta uzraudzībā uzsākot ievērot diētu bez glutēna, pašsajūta uzlabojas.
3. Kviešu olbaltuma alerģija – alerģiska reakcija tieši uz kviešu olbaltumu, kas var izpausties gan kuņģa un zarnu traktā ar tādiem simptomiem kā vēdera sāpes, vēdera uzpūšanās, caureja, gan ar citām alerģiskām izpausmēm – nātrene, alerģiskas iesnas, astmas lēkmes vai pat anafilakse. Cilvēki ar šādu diagnozi uzturā nedrīkst lietot kviešus saturošu pārtiku, bet drīkst miežus, rudzus, ja vien nav simptomātika arī uz šiem graudaugiem.
Savukārt celiakijas un glutēna sensitivitātes gadījumā ir ļoti svarīgi no uztura pilnībā izslēgt glutēnu (lipekli), ko satur ne tikai kvieši, bet arī rudzi un mieži. Kviešu prolamīns ir gliadīns, rudzu — sekalīns, miežu — hordeīns, bet auzu prolamīns ir avenīns, kas nav kaitīgs celiakijas slimniekiem tikai tādā gadījumā, ja uzturā tiek lietotas auzu pārslas ar bezglutēna apzīmējumu, tādējādi izslēdzot šķērspiesārņojuma risku.
Diēta bez lipekļa vai ar samazinātu lipekļa saturu nozīmē, ka nevar lietot tādus pārtikas produktus kā maize, pīrāgi, kūkas, cepumi, picas, sviestmaizes, makaroni, kuskuss, jo tie visi ir izgatavoti no kviešiem vai rudziem. Nav atļauts alus, jo tas satur iesalu, kas ir izgatavots no miežiem, kā arī ir risks, ka pat desas un ruletes satur lipekli.
Celiakijas gadījumā strikti jāievēro diēta! Ir jāsaprot, ka:
- Šādā gadījumā diēta bez lipekļa ir vienīgā ārstēšanās metode un jāizvairās no lipekļa lietošanas visa mūža garumā;
- Pilnīgi jāatsakās no kviešiem, miežiem, rudziem un visu šo graudu izstrādājumiem (miltiem, makaronu izstrādājumiem (pastas), kviešu mannas, klijām, kuskusa, dzērieniem no kviešiem, miežiem u.c.), dažiem cilvēkiem arī no auzām.
- Jābūt ļoti piesardzīgam, ēdot ārpus mājas. Visdrošāk ir gatavot mājās, izslēdzot risku, ka ēdienā iekļūs glutēns.
Neskatoties uz stingriem ierobežojumiem, cilvēks ar celiakijas diagnozi var pilnvērtīgi dzīvot, bet viņam ir jāiemācās izvēlēties atbilstošus pārtikas produktus. Vairāk skatīt sadaļā Dzīvesveids bez glutēna.
Ievērojot striktu diētu, sešu līdz deviņu mēnešu (citos literatūras avotos – vairāku gadu) laikā atjaunojas tievo zarnu gļotādas arhitektonika un normalizējas tievās zarnas darbība. Bērniem zarnu atveseļošana noris ātrāk un veiksmīgāk.