Ārkārtas situācijas mūs var skart pēkšņi un bez brīdinājuma, tāpēc svarīgi laikus sagatavoties. Ja ģimenē ir cilvēki ar celiakiju vai glutēna nepanesību, viņu uztura vajadzības ir īpaši jāņem vērā.
Biedrība “Dzīve bez glutēna” atgādina, ka ārkārtas apstākļos pārtikas pieejamība var būt ierobežota. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iesaka nodrošināt pārtiku vismaz 72 stundām (3 dienām). Šādi krājumi var būt noderīgi arī ikdienā – piemēram, ilgstošas slimības vai elektroapgādes pārrāvumu gadījumos.
5 soļi bezglutēna krīzes gatavībai
-
Sagatavojiet 72 stundu bezglutēna pārtikas krājumu, ko ģimene patiešām ēd.
-
Regulāri pārskatiet un atjaunojiet krājumus – pārbaudiet derīguma termiņus un marķējumu.
-
Konservus un ilgnoturīgus produktus glabājiet pagrabā vai pieliekamajā.
-
Īsākas lietošanas produktus glabājiet virtuves skapjos, lai regulārāk pārbaudītu derīguma termiņus.
-
Noteikti parūpējieties par ūdens iegādi lielākos apjomos. Dzeramais ūdens ir būtiskākais izdzīvošanas elements. Pieaugušajam jāuzņem vidēji 3 litri ūdens dienā (karstā laikā 4 litri). Krīzes situācijā ūdens apgādes traucējumi var apgrūtināt arī krāna ūdens pieejamību, kā arī ūdens noskalošanu tualetē.
Ēdiena pagatavošanu krīzes gadījumā varētu ietekmēt elektrības, gāzes un ūdens pieejamība, tādēļ veidojiet krājumus šādām produktu grupām:
- glabājamu istabas temperatūrā;
- ar ilgu derīguma termiņu (vismaz 6 mēn.);
- pagatavojamu bez liela ūdens daudzuma un termiskās apstrādes;
- pēc iespējas sātīgāku, ar lielāku kaloriju daudzumu.
Idejas bezglutēna produktu krājumiem
Par konkrētu produktu iegādes iespējām aicinām skatīties Produktu sarakstos.
1. Ilgstoši uzglabājami (var ēst bez gatavošanas)
-
Bezglutēna sausiņi, sausmaizes, maize vakuumā, tortiljas
-
Bezglutēna auzu pārslas (uzbriest arī bez vārīšanas)
-
Konservētas pupas, lēcas, turku zirņi
-
Konservētas zivis eļļā
-
Kabanos bezglutēna desiņas
-
Cietais siers
-
Enerģijas batoniņi, musli, žāvēti augļi, rieksti, sēklas
-
Medus, ievārījumi,
-
Olīveļļa
-
Šokolāde, cepumi, čipsi, konfektes, kēksiņi (jebkuri gardumi iepakojumos)
-
Ilgstoši uzglabājami dzērieni: ūdens, sulas, sīrupi, piena alternatīvas
- Ilgstošāk (vismaz uz dažām dienām) uzglabājami dārzeņi, augļi, kurus var ēst svaigus – kāposti, burkāni, āboli, apelsīni
2. Produkti, kam vajadzīga gatavošana (ja pieejams siltuma avots)
-
Rīsi, griķi, prosa, polenta, bezglutēna makaroni, bezglutēna putras
-
Milti, sausais raugs (maizes cepšanai)
-
Zupas paciņās, buljona kubiņi, dažādas sagataves
-
Dzērieni: kafija, tējas, kakao pulveris, iebiezinātais piens
- Jebkura saldēta produkcija (it īpaši, ja nav elektrības padeve saldētavai) – sākot ar produktiem, kas atkausējas visātrāk (piemēram, dārzeņi, frī, kartupeļu pankūkas, maize, ogas), pēc tam izmanto gaļu, sēnes, zivis u.c.
3. Īsāka derīguma termiņa produkti (vienmēr turēt rezervē)
-
Dārzeņi (it īpaši kartupeļi vienmēr noder) un augļi
-
Piena produkti vai to alternatīves (biezpiens, siers, sviets, bezpiedevu jogurts, krējums),
-
Svaiga gaļa, zivis, (var turēt saldētavā ilgākam laikam, ja tā darbojas)
Papildu ieteikumi
1. Izvērtējiet, kādus gatavošanas risinājumus varat izmantot elektrības vai gāzes padeves pārtraukumu laikā. Sarūpējiet vismaz vienu alternatīvu ēdiena gatavošanas iespēju, kas piemērota jūsu mājsaimniecībai. Ārkārtas apstākļos ēdienu iespējams gatavot arī ar spirta plītiņu, grilu, kamīnu, ugunskuru.
2. Veidojiet arī medikamentu un pirmās palīdzības krājumus.
Svarīgākā informācija par rīcību ārkārtas situācijās ir atrodama VUGD mājas lapā.