2026. gada februārī biedrības “Dzīve bez glutēna” izveidotajā aptaujā par bezglutēna dzīves paradumiem 2025. gadā piedalījās 61 respondents. Aptauja ļauj ieraudzīt kopainu – kur iepērkamies, kam uzticamies, kur saskaramies ar grūtībām un kas, jūsuprāt, Latvijā vēl būtu jāuzlabo.
Bezglutēna diēta – personīgs vai ģimenes jautājums?
Aptauja parāda, ka bezglutēna diēta Latvijā vienlīdz bieži attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem.
28 respondentiem diēta jāievēro pašiem, 27 – bērnam vai bērniem, bet 5 gadījumos – gan vecākam, gan bērnam.
Tas nozīmē, ka bezglutēna izvēle nav tikai individuāls ieradums, bet bieži vien visas ģimenes ikdienas organizācijas jautājums.
Lielākajai daļai (46 no 61) bezglutēna diēta nepieciešama celiakijas dēļ. 14 respondentiem iemesls ir glutēna sensitivitāte. Tas būtiski ietekmē iepirkšanās paradumus – celiakijas gadījumā drošība un marķējums ir absolūta prioritāte.
Rīga kā bezglutēna “centrs”
36 respondenti dzīvo Rīgā vai Rīgas reģionā, 25 – ārpus Rīgas.
Dominē Rīga un Pierīga, taču ir pārstāvēta arī Vidzeme (Sigulda, Cēsis, Valmiera), Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Kuldīga) un Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils). Tomēr interesanti, ka bezglutēna produktus Rīgā visbiežāk iegādājas 43 respondenti.
Tas nozīmē, ka daļa reģionu iedzīvotāju pēc plašāka sortimenta dodas uz galvaspilsētu. Šis fakts netieši norāda uz reģionālās pieejamības atšķirībām.
Kur iepērkamies un kāpēc?
Visbiežāk minētais veikals bezglutēna produktu iegādei ir Rimi (32 atbildes). Tam seko dažādi specializētie vai nišas veikali (13), Lidl (7), Maxima (6) un Elvi (3).
Izvēles iemesli atklāj ļoti pragmatisku pieeju:
- 32 respondenti novērtē plašu sortimentu,
- 30 izvēlas veikalu, jo tas ir tuvu mājām vai darbam,
- 22 uzsver, ka produktus ir viegli atrast plauktos,
- 18 svarīgas ir atlaides,
- 16 – skaidrs marķējums.
Tātad patērētāji meklē līdzsvaru starp sortimentu un ērtību. Ja veikals ir tuvu, tas bieži kļūst par galveno izvēli pat tad, ja sortiments nav ideāls.
Pieminēti tika arī Stockmann, Promo Cash&Carry un Sky. Šie veikali izceļas ar “pilnīgi atšķirīgu piedāvājumu no citiem”.
Daļa atzina, ka vienuviet visu nepieciešamo atrast nevar. Pat izskanēja atbilde, ka “Latvijā tāda veikala nav”. Tas liecina, ka bezglutēna iepirkšanās bieži vien nozīmē vairāku veikalu kombinēšanu.
Iepirkšanās internetā – kļuvusi par normu
50 no 61 respondenta 2025. gadā ir iegādājušies bezglutēna produktus internetā. Īpaši izteikti tas redzams celiakijas grupā – 39 no 46 iepērkas tiešsaistē.
Populārākie Latvijas interneta veikali:
Internetaptieka.lv (29 minējumi),
e-eugesta.lv (22),
Bezglutena.lv (12).
Pieminēti tika arī Liepkalni.lv, cakebreak.lv, Livin.lv, Moop.lv
Lai gan iepirkšanās interneta veikalos Latvijā ir izplatīta, 23 respondenti norāda, ka to dara reti, un 19 pērk aptuveni vienādi gan internetā, gan klātienē. Tātad fiziskie veikali joprojām saglabā ļoti nozīmīgu lomu.
Jāpiemin, ka Eugesta.lv biedri pieminēja kā vislabāko izvēli biedriem piešķirto atlaižu dēļ.
Ārvalstu veikalos iepērkas tikai 8 respondenti, tomēr interesanti, ka proporcionāli biežāk to dara sensitivitātes grupa nekā celiakijas pacienti. Tas var liecināt par lielāku eksperimentēšanu vai specifisku produktu meklēšanu. Šeit visbiežāk tiek pieminēts iHerb (3 reizes).
Vietējie ražotāji un ārvalstu zīmoli
No Latvijas ražotājiem visbiežāk minēti Dabas Dimanti (Cake Break) un Liepkalni, kā arī Better Bread. Visbiežāk iegādātie produkti ir maize, pankūkas un saldie izstrādājumi.
Īpaši izceļas Dabas Dimanti (Cake Break), kas respondentu atbildēs dominē gan starp iecienītākajiem ražotājiem, gan visbiežāk pirktajiem produktiem. Tas norāda uz augstu atpazīstamību un uzticību kopienā.
Savukārt ārvalstu produktu segmentā nepārprotams līderis ir Schär, kas tika pieminēts 40 reizes un ir pārliecinoši populārākais bezglutēna zīmols respondentu vidū. Tas tiek izvēlēts plašā produktu klāsta dēļ – maizei, miltiem, makaroniem, cepumiem un citiem ikdienas produktiem. Aptaujā vairākkārt tika uzsvērts arī tas, ka mūsu biedri augstu novērtē iespēju iegādāties Schär produktus par izdevīgākām cenām.
Papildus tika minēti arī citi ārvalstu zīmoli, piemēram, Bezgluten, Balviten, Schnitzer, Bauck Mühle, Rapunzel, Davert, Urtekram un citi, taču to pieminējumu skaits bija ievērojami mazāks. Tas liecina, ka bezglutēna produktu tirgus Latvijā ir salīdzinoši koncentrēts.
Mājražotāji – starp uzticību un piesardzību
25 respondenti pērk pie mājražotājiem, 36 – nepērk.
18 norāda, ka pieredze bijusi laba, 11 – atšķirīga, 14 apzināti neriskē, bet 17 vēl nav mēģinājuši.
No tiem, kuri ir mēģinājuši, daļa pieredzi vērtē kā pozitīvu un uzsver mājražotāju radošumu, mājas garšu un iespēju atrast unikālus produktus, kas nav pieejami lielveikalos. Tomēr paralēli parādās arī piesardzība – īpaši attiecībā uz šķērspiesārņojuma risku un skaidras informācijas trūkumu par ražošanas procesu.
Daudzi respondenti atzīst, ka izvēle nepirkt pie mājražotājiem nav saistīta ar negatīvu pieredzi, bet gan ar drošības principu – īpaši celiakijas gadījumā, kur garantēta kontrole ir izšķiroša.
Vienlaikus mājražotāju segments tiek uztverts kā potenciāls attīstības virziens, kur uzticību visbiežāk veido personīga pieredze vai citu kopienas dalībnieku rekomendācijas.
Ēšana ārpus mājas – joprojām izaicinājums
38 respondenti ēd ārpus mājas, tomēr 18 neēd vai ēd tikai mājās gatavotu. 13 gadījumos bērni ēd skolā.
Zīmīgi, ka 19 respondenti nespēja nosaukt konkrētu drošu ēdināšanas vietu. Starp biežāk minētajām vietām parādās Better Bread (9), Da Roberta (8) un Lido (7).
Tas liecina, ka drošu vietu pieejamība joprojām ir ierobežota un balstās uz individuālu pieredzi.
Reģionālā sakritība
Novērojams, ka respondenti, kuri dzīvo ārpus Rīgas, neatkarīgi no diagnozes, daudz vairāk uzticas pašu gatavotam ēdienam. Tas skaidrojams ar to, ka reģionos praktiski nav drošu, zināmu kafejnīcu ar bezglutēna opcijām, kamēr rīdziniekiem ir pieejamas tādas “drošās vietas” kā Better Bread vai Da Roberta.
Ceļošana ir iespējama, bet prasa plānošanu
47 no 61 respondenta 2025. gadā ceļojuši ārpus Latvijas. Visbiežāk pieminētās valstis bija Polija (14), Itālija (8), Spānija (7), Lietuva (7), Lielbritānija (6), Igaunija (4), Īrija (3), Austrija (3) un Turcija (3).
Par vispozitīvāk vērtētajiem galamērķiem respondenti atzina Spāniju un Itāliju. Tās izcēlās ar plašu bezglutēna produktu izvēli veikalos, atsaucīgiem restorāniem, labu izpratni par celiakiju un specializētām ēdināšanas vietām. Vairāki respondenti norādīja, ka šajās valstīs bezglutēna maltīti iespējams atrast gandrīz jebkur.
Arī Polija saņēma daudz pozitīvu atsauksmju – īpaši par plašo sortimentu lielveikalos un bezglutēna restorāniem, lai gan atsevišķi respondenti minēja, ka ne visur pieredze bijusi vienlīdz laba.
Savukārt Lielbritānijā, Īrijā, Austrijā, Zviedrijā un Dānijā pieredze kopumā vērtēta pozitīvi. Respondenti uzsvēra labu produktu pieejamību lielveikalos, skaidru produktu marķējumu un bezglutēna ēdienu piedāvājumu viesnīcās un restorānos.
Biežākie izaicinājumi tika minēti Lietuvā, Igaunijā, Turcijā, Čehijā, kā arī atsevišķās vietās Vācijā, Nīderlandē, Grieķijā un Horvātijā. Galvenās grūtības saistītas ar ierobežotu produktu izvēli, drošu ēdināšanas vietu trūkumu, nepieciešamību detalizēti skaidrot savas uztura vajadzības vai ņemt līdzi pašu sagatavotu pārtiku.
Aptaujas atbildes arī parāda, ka respondenti aktīvi izmanto dažādus palīgrīkus – tiek minētas tādas aplikācijas kā AIC un Gluten Advisor, kā arī Facebook grupas un citu valstu celiakijas biedrību ieteikumi. Tas apliecina, ka droša ceļošana lielā mērā balstās uz iepriekšēju informācijas iegūšanu un citu ceļotāju pieredzi.
Kopumā aptauja rāda, ka bezglutēna diēta nav šķērslis ceļošanai, taču galamērķa izvēle un rūpīga plānošana var būtiski ietekmēt ceļojuma pieredzi. Spānija un Itālija izceļas kā visdraudzīgākie galamērķi, savukārt citās valstīs drošības sajūta lielā mērā ir atkarīga no konkrētās pilsētas, restorāna vai viesnīcas, nevis valsts kopumā.
Speciālisti – konsultācijas tiek izmantotas salīdzinoši reti
37 no 61 respondenta 2025. gadā nav apmeklējuši nevienu speciālistu saistībā ar bezglutēna diētu, savukārt 24 respondenti norādīja, ka konsultējušies ar ārstu vai uztura speciālistu.
Visbiežāk minētie speciālisti ir BKUS gastroenteroloģe Dr. Ilze Briuka, kam seko Jeļena Višņevska (Sergejeva), Dr. Zirnīte un Dr. Šuba.
Interesanti, ka daži respondenti kā vienu no saviem ikdienas palīgiem uztura jautājumos minēja arī mākslīgo intelektu, izmantojot to produktu sastāvu izvērtēšanai vai informācijas meklēšanai.
Informācijas avoti – kopiena ir galvenais atbalsts
Visbiežāk minētais resurss ir biedrība “Dzīve bez glutēna” – tās mājaslapa, WhatsApp čats un citi biedrības kanāli tika pieminēti 19 reizes. Bieži tiek izmantotas arī Facebook grupas, Instagram, Google, TikTok, kā arī citu valstu celiakijas biedrību resursi.
Aptaujā iezīmējas arī jauna tendence – daļa respondentu izmanto ChatGPT un citus mākslīgā intelekta rīkus, lai pārbaudītu produktu sastāvu, meklētu receptes vai iegūtu papildu informāciju par bezglutēna uzturu.
Tas liecina, ka informācijas iegūšana kļūst arvien daudzveidīgāka – līdzās ārstiem un biedrībām arvien lielāku lomu ieņem digitālie rīki un kopienas dalīšanās pieredzē.
Galvenie secinājumi
Aptauja parāda, ka bezglutēna dzīvesveids Latvijā kļūst arvien strukturētāks, taču joprojām pastāv vairāki izaicinājumi.
- Interneta iepirkšanās ir kļuvusi par būtisku kanālu, īpaši cilvēkiem ar celiakiju.
- Rīga joprojām ir galvenais bezglutēna produktu pieejamības centrs.
- Vienuviet pilnīgu sortimentu atrast ir grūti – bieži nepieciešama vairāku veikalu kombinācija.
- Drošu ēdināšanas vietu pieejamība ir ierobežota.
- Mājražotāju segmentā dominē uzticības jautājums.
- Vietējo ražotāju piedāvājums tiek novērtēts, bet cenu jautājums un izvēles plašums joprojām ir aktuāls.
Šī aptauja apliecina, ka bezglutēna kopiena Latvijā ir aktīva, informēta un meklē arvien drošākus un ērtākus risinājumus. Vienlaikus dati skaidri iezīmē jomas, kur vēl ir vieta attīstībai – īpaši reģionos, ēdināšanas nozarē un daudzveidīga, droša sortimenta nodrošināšanā.
CELIAKIJA VS GLUTĒNA SENSITIVITĀTE
1. Veikala izvēles prioritātes
- Celiakijas grupa: Biežāk nekā sensitivitātes grupā tika uzsvērta plaša bezglutēna produktu izvēle un skaidrs produktu marķējums, kas atspoguļo nepieciešamību pēc drošiem un uzticamiem produktiem, jo diēta ir strikta un uz visu mūžu.
- Sensitivitātes grupa: Šīs grupas prioritātes ir praktiskākas – tuvu mājām/darbam (29%) un viegli atrast preces plauktos (26%). Viņiem sortimenta plašums ir mazāk kritisks (tikai 19%), kas varētu liecināt par to, ka viņi biežāk kombinē bezglutēna produktus ar parastiem produktiem, kuros dabīgi nav glutēna.
2. Iepirkšanās paradumu atšķirības
- Celiakijas pacienti vairāk paļaujas uz specializētajiem interneta veikaliem un aptiekām, lai nodrošinātu drošu bāzi (milti, maize).
- Sensitivitātes grupā vērojama tendence biežāk iepirkties klātienē parastos veikalos (piemēram, Lidl vai Maxima), izvēloties produktus, kuros pēc sastāva “nevajadzētu būt” glutēnam, pat ja tiem nav speciālā sertifikāta.
3. Digitālie paradumi un pieejamība
- Celiakijas pacienti ir aktīvāki e-vides lietotāji – 85% iepērkas interneta veikalos vai aptiekās. Viņiem internets ir galvenais veids, kā nodrošināties ar specifiskām, drošām precēm, kas ne vienmēr ir pieejamas vietējā piemājas veikalā.
- Sensitivitātes grupā internetā iepērkas mazāk (71%). Tas apstiprina tendenci, ka šī grupa vairāk paļaujas uz to, ko var atrast parasto lielveikalu plauktos ikdienas gaitu laikā.
4. Zīmolu uzticamība
- Abās grupās Schar (un tā variācijas kā “Shar”) ir absolūts līderis.
- Tomēr celiakijas grupa ir lojālāka tieši lielajiem, sertificētajiem zīmoliem.
- Sensitivitātes grupa biežāk piemin arī citus zīmolus vai veikalu pašu zīmolus (piemēram, Lidl, Rimi), kas varētu norādīt uz mazāku bailīgumu eksperimentēt ar mazāk zināmiem ražotājiem.
5. Ceļošana un sociālā aktivitāte
Interesanti, ka ceļošanas biežums abās grupās ir gandrīz identisks (ap 76-78%). Tas nozīmē, ka celiakija pati par sevi neattur cilvēkus no pasaules izzināšanas, taču, kā redzējām iepriekš, celiakijas pacienti ceļojumos daudz vairāk plāno savas maltītes un retāk riskē ar gadījuma rakstura kafejnīcām.
6. Ēšana ārpus mājas un stingrība
Dati rāda, ka diagnoze tieši ietekmē to, cik drosmīgi cilvēki izvēlas maltītes ārpus mājas:
- Glutēna sensitivitāte: No šīs grupas 78,6% respondentu atbildēja, ka mēdz ēst ārpus mājas. Tikai aptuveni 21% norādīja, ka ēd tikai mājās gatavotu ēdienu.
- Celiakija: Šajā grupā ēst ārpus mājas uzdrošinās ievērojami mazāk – 56,5%, savukārt gandrīz katrs trešais (32,6%) izvēlas ēst tikai un vienīgi mājās gatavotu ēdienu.
Secinājums: Celiakijas pacienti ir daudz piesardzīgāki, kas, visticamāk, saistīts ar bailēm no minimāla krusteniskā piesārņojuma, kas viņu gadījumā ir kritiski bīstams veselībai.
7. Attieksme pret risku (mājražotāji)
Šeit sakritība ir vēl izteiktāka:
- Celiakijas grupa: Gandrīz 30% respondentu kategoriski norādīja variantu “Neriskēju, nepērku”, kad jautāts par mājražotājiem.
- Sensitivitātes grupa: Tikai 7% no šīs grupas izvēlas neriskēt. Lielākā daļa ir vai nu pamēģinājuši un ir apmierināti, vai arī viņiem vienkārši nav sanācis pamēģināt, bet nav noliedzošas attieksmes pret risku.
> Biedrības “Dzīve bez glutēna” biedriem ir pieeja aplūkot sniegtās atbildes detalizētāk sadaļā Produktu saraksti pie Noderīga informācija.