2024. gada oktobrī AOECS (Eiropas Celiakijas biedrību asociācija) ir publicējusi atjaunotu dokumentu, kurā uzmanība pievērsta glutēna klātbūtnei medikamentos, kosmētikā un higiēnas produktos. Šis dokuments ir paredzēts veselības aprūpes speciālistiem, medikamentu un kosmētikas ražotājiem, kā arī celiakijas pacientiem, kuriem tas palīdzēs pieņemt lēmumus, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem, vienlaikus kliedējot nepamatotas bažas par glutēna ietekmi medikamentos un kosmētikā.
Vai zāles un kosmētikas līdzekļi ir droši celiakijas pacientiem?
Celiakijas pacientiem liela uzmanība ir jāpievērš pārtikas produktu sastāvam, taču bieži vien šaubas rada arī medikamentu, kosmētikas un higiēnas līdzekļu lietošana. Tagad ir izstrādāts jauns, visā Eiropā vienots dokuments, kas aptver šo tēmu.
Zāļu sastāvs un glutēna klātbūtne 
Zāles sastāv no aktīvās vielas, kas nodrošina terapeitisku efektu, un palīgvielām, kas palīdz saglabāt zāļu formu, stabilitāti un garšu. Dažos gadījumos zāļu ražošanā tiek izmantota kviešu ciete, kurā var būt neliels glutēna daudzums. Eiropas Farmakopejas regulas nosaka stingrus proteīna (un līdz ar to arī glutēna) ierobežojumus, kas parasti atbilst bezglutēna pārtikas standartiem. Saskaņā ar ES noteikumiem zāļu instrukcijās ir jānorāda noteiktas palīgvielas (arī kviešu ciete), bet ne glutēns.
Medikamentu sastāvā esošais glutēna daudzums parasti ir tik niecīgs, ka tas nerada draudus celiakijas pacientiem. Eiropas regulas nosaka, ka kviešu ciete, ko izmanto kā palīgvielu (eksipientu), satur līdz 0,3% proteīna, kas atbilst bezglutēna pārtikas drošības standartiem (mazāk par 20 mg/kg glutēna). Lai gan šie daudzumi ir ļoti zemi un lielākoties nerada draudus celiakijas pacientiem, piesardzība ir nepieciešama ilgstošu vai lielu devu lietošanas gadījumos. Ārsti tiek aicināti ņemt vērā glutēna klātbūtni medikamentos, ja tie paredzēti pacientiem ar augstu jutību pret to vai hroniskām slimībām, kurām nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Vairumā gadījumu ir pieejami alternatīvi glutēnu nesaturoši preparāti.
Glutēna klātbūtni medikamentos var pārbaudīt, analizējot to sastāvdaļas. Palīgvielas, piemēram, kviešu ciete, parasti tiek norādītas lietošanas instrukcijā. Lai iegūtu precīzu informāciju, konsultējieties ar farmaceitu vai sazinieties ar zāļu ražotāju.
Kosmētika un higiēnas līdzekļi – vai tie rada risku? 
Celiakijas pacientiem glutēns rada risku tikai tad, ja tas tiek uzņemts iekšķīgi. Zinātniskais pamatojums: neskatoties uz imūno šūnu klātbūtni ādā, glutēna molekulas ir pārāk lielas, lai iekļūtu caur veselu ādu un izraisītu reakciju. Arī lietojot lūpu krāsas, zobu pastas un citus produktus, kurus var nejauši norīt, glutēna daudzums parasti ir pārāk niecīgs, lai izraisītu reakciju. Glutēna klātbūtni kosmētikas produktos var noteikt, analizējot sastāvdaļu sarakstu pēc INCI (International Nomenclature of Cosmetic Ingredients), kas ir starptautiski atzīti un vienoti kosmētikas sastāvdaļu nosaukumi, kas konkrētā produktā ataino precīzu izmantoto sastāvdaļu nosaukumus. Ērti izmantojama ir INCI aplikācija, ar kuru var noskenēt produktus un pārbaudīt to sastāvu. Ja rodas šaubas par kādu produktu, ieteicams sazināties ar ražotāju.
Secinājumi un galvenās atziņas
Zāles Eiropas tirgū ir drošas celiakijas pacientiem un cilvēkiem ar dermatītu, jo palīgvielās iespējams esošais glutēna daudzums ir ļoti zems un nerada draudus veselībai. Glutēna riski jāapsver ilgstošu un lielu zāļu devu gadījumos. Ārsti tiek aicināti izvērtēt alternatīvas, ja nepieciešams.
Kosmētika un higiēnas līdzekļi nerada risku, ja tie netiek norīti, jo glutēns neuzsūcas caur ādu.
“Pārsvītrotās vārpiņas” marķējums nav paredzēts lietošanai uz zālēm vai kosmētikas līdzekļiem. Pacientiem ar īpašu jutību vai neskaidrībām ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Oriģinālais ziņojums angļu valodā pieejams AOECS mājaslapā.
Biedrība “Dzīve bez glutēna” saviem biedriem piedāvā sarakstus ar medikamentiem, vitamīniem un kosmētiku, kuriem ir norādes par glutēna neesamību to sastāvā.