Interesanti fakti latviešu valodā no ESPGHAN (Eiropas Bērnu gastroenterologu, hepatologu un uztura speciālistu asociācija) pozīcijas dokumenta “Glutēnu nesaturoša diēta bērniem, kuriem ir celiakija” (2024) (angļu valodā). Šājā kopsavilkumā latviešu valodā galvenais uzsvars likts uz šķērpsiesārņojuma riskiem, nedaudz arī par uzturu, marķējumu, praktiskām rekomendācijām. Laika gaitā tiks apkopota visa informācija no vadlīnijām.
Glutēnu nesaturoša diēta bērniem ar celiakiju: Eiropas ekspertu nostāja (ESPGHAN 2024)
1. Auzas
Auzas (kas dabīgā veidā glutēnu nesatur) drīkst lietot uzturā tikai tad, ja tās ir īpaši marķētas kā “bezglutēna” – tās tiek kontrolētas un nesatur piesārņojumu ar kviešiem, rudziem vai miežiem. Auzas ieteicams lietot mērenībā – bērniem līdz 20-25 g/dienā
Galvenās atziņas:
- Auzas dabiski nesatur glutēnu (tās satur avenīnu, nevis glutēnu), taču lielākajā daļā gadījumu auzas var būt piesārņotas ar kviešiem, rudziem vai miežiem lauksaimniecības, ražošanas un transportēšanas laikā.
- Tikai īpaši audzētas, ražotas un marķētas “bezglutēna auzas” tiek uzskatītas par drošām bērniem ar celiakiju.
Zinātniskie fakti un pētījumu dati:
- Lielākā daļa klīnisko pētījumu rāda, ka bērni ar celiakiju, kas lieto uzturā sertificētas bezglutēna auzas (ar glutēna saturu <20 mg/kg), nesaskaras ar klīniskām vai laboratoriski noteiktām problēmām (nav sūdzību, antivielu pieauguma vai zarnu bojājumu).
- Daži pētījumi tomēr norāda, ka atsevišķiem, ļoti jutīgiem pacientiem var būt nelielas izmaiņas zarnu biopsijā vai antivielu līmenī, bet šo parādību klīniskā nozīme ir neskaidra.
- Retos gadījumos iespējama arī īpaša alerģija pret avenīnu (auzu olbaltumvielu) – neatkarīgi no glutēna.
Drošas lietošanas nosacījumi:
- Sākot lietot auzas, tās jāievieš tikai pēc tam, kad celiakijas simptomi ir izzuduši un seroloģiskie rādītāji (antivielas) ir normalizējušies.
- Ieteicams lietot mazas devas, īpaši sākumā. Rekomendētā deva bērniem – ne vairāk kā 20-25 grami dienā (apmēram 2-3 ēdamkarotes).
- Auzu uzsākšanas laikā ir ieteicama regulāra ārsta vai dietologa uzraudzība: klīniskā vērošana, antivielu kontrole un, ja nepieciešams, papildu izmeklējumi.
Praktiskie ieteikumi:
- Vienmēr pārbaudiet marķējumu – jābūt norādei “glutēnu nesaturošas auzas”/“gluten-free oats”.
- Neizvēlieties parastās auzas (ne biezpiena krēmi, batoniņi u.c.), ja nav pārliecības par to ražošanas ķēdi.
- Ja bērnam attīstās jauni simptomi pēc auzu ieviešanas uzturā, uz laiku pārtrauciet to lietošanu un konsultējieties ar ārstu vai dietologu.
- Auzas uzlabo bezglutēna diētas šķiedrvielu, B grupas vitamīnu un citu mikroelementu daudzumu, tāpēc tās var būt vērtīgs papildinājums uzturā.
2. Glutēna šķērspiesārņojums mājās
2.1. Glutēna šķērspiesārņojums ražošanas laikā un pārtikas rūpniecībā
Ir pierādījumi, ka īpaši kukurūza un griķi, kā arī pākšaugi (galvenokārt lēcas) var tikt piesārņoti ar glutēnu dažādos ražošanas posmos – sākot ar audzēšanu, novākšanu un beidzot ar rūpniecisko apstrādi.
Ir arī daži pētījumi par to, cik bieži iepriekš iesaiņotā pārtikā, kas nav marķēta kā “bezglutēna”, konstatēts glutēna šķērspiesārņojums un var secināt, ka tas nav tik bieži, kā līdz šim uzskatīts, dzīvojot bailēs, turklāt ne vienmēr norāde “Var saturēt” ietver sevī risku:
-
Dānijā pārtikas produktos ar brīdinājuma marķējumu (PAL-Precautionary Allergen Labelling – latviski “Var saturēt glutēnu”) glutēna saturs virs 20 mg/kg bija 3,9% produktu, savukārt produktos bez šāda brīdinājuma – 5,9%. Statistiski būtiskas atšķirības nebija.
-
Citā pētījumā (Verma u.c.) 6% produktu bez PAL un 2% ar PAL saturēja vairāk par 20 mg/kg glutēna (arī šeit statistiski nozīmīgas atšķirības nebija).
-
Biežāk šajos produktos ar augstu glutēna daudzumu bija auzas un griķi.
-
Ziemeļvalstīs analizētie produkti ar un bez PAL arī neuzrādīja atšķirību glutēna klātbūtnē (attiecīgi 3,3% un 4,4%). Tikai divos no 167 produktiem glutēna līmenis pārsniedza 20 mg/kg, un tie bija robežās, kas atbilst mērījumu nenoteiktībai (21 un 27 mg/kg).
Kopsavilkums:
Lai arī dažiem graudaugiem un pākšaugiem (it īpaši kukurūzai, griķiem un lēcām) var būt glutēna šķērspiesārņojums, visbiežāk konstatētie daudzumi ir zemi. PAL brīdinājuma marķējums ne vienmēr nozīmē lielāku risku, jo statistiski būtiskas atšķirības starp produktiem ar un bez šī marķējuma netika konstatētas. Taču riska grupās īpaši izceļas produkti ar auzām un griķiem.
PAL ir saīsinājums no angļu valodas termina “Precautionary Allergen Labelling”, latviski – “Brīdinājuma marķējums par alergēniem”.
Tas ir brīvprātīgs uzraksts uz pārtikas produktiem, ko ražotājs pievieno gadījumā, ja pastāv iespēja, ka produkts var saturēt nevēlamus alergēnus (piemēram, glutēnu) nelielā daudzumā šķērspiesārņojuma dēļ, pat ja tas nav tieši pievienots sastāvam.
Piemēri: “Var saturēt glutēnu”, “Ražots iekārtās, kur apstrādā arī kviešus”, “May contain traces of gluten/nuts/soy”.
2.2. Glutēna šķērspiesārņojums ēdiena gatavošanā
Pētījumā, kurā piedalījās 69 bērni ar celiakiju un stingru bezglutēna diētu, tika analizēti viņu uzturā lietotie ēdieni:
-
2,7% no pārtikas paraugiem saturēja noteicamu glutēna daudzumu;
-
1 no 448 paraugiem saturēja vairāk nekā 20 mg/kg glutēna.
-
7% bērnu bija nejauša glutēna uzņemšana (0,2–4 mg dienā).
-
Pat tiem, kuri ēda produktus ar šķērspiesārņojuma risku, dienas glutēna deva bija krietni zem drošā sliekšņa – 10 mg dienā.
Svarīgi – šajos rezultātos ir ietverts ne tikai šķērspiesārņojums no ēdiena gatavošanas, bet arī iespējamā glutēna uzņemšana no produktiem bez “bezglutēna” marķējuma.
2.3. Higiēnas ieteikumi bezglutēna ēdiena gatavošanai mājās
Uzglabāšana
Nav zinātnisku rakstu par to, kā tieši mājās vajadzētu uzglabāt bezglutēna produktus. Tomēr, apkopojot datus par šķērspiesārņojuma risku, var secināt, ka bezglutēna produktus drīkst glabāt tajā pašā plauktā vai skapī ar glutēnu saturošiem produktiem, un tas ir uzskatāms par drošu.
Virsmu un roku tīrīšana
Ūdens un tīrīšanas līdzeklis efektīvi notīra glutēnu no virsmām, kas bijušas saskarsmē ar glutēnu. Rokas var droši attīrīt gan ar ūdeni, gan ūdeni un ziepēm, gan arī ar mitrajām salvetēm – tas noņem glutēna paliekas.
Virtuves piederumu tīrīšana
Nažus, katlus, karotes, sietiņus un citus piederumus pietiek noskalot ar ūdeni, lai novērstu šķērspiesārņojumu. Noslaukot piederumus ar dvieli vai drānu, kas bijusi saskarē ar glutēnu, būtisks piesārņojuma risks neveidojas.
Virtuves piederumu lietošana
Kopīga naža izmantošana, griežot glazētus kēksiņus, izraisīja glutēna klātbūtni >20 mg/kg tikai 2 no 30 gadījumiem (7%). Kopīgu metāla vai koka piederumu izmantošana makaronu pasniegšanai vai maizes griešanai nepieļāva būtisku glutēna piesārņojumu. Nav datu par atšķirībām starp metāla un porainiem (piemēram, koka) piederumiem.
Makaronu gatavošana
Bezglutēna makaroni, kas vārīti ūdenī, kur iepriekš tika gatavoti glutēna makaroni, saturēja vairāk nekā 20 mg/kg glutēna (risks atkarīgs no porcijas un ūdens daudzuma). Taču kopīgs kausiņš vai sietiņš nenoveda pie piesārņojuma >20 mg/kg.
Kopīgs tosteris
Mājās, izmantojot vienu tosteri gan glutēna, gan bezglutēna maizei, šķērspiesārņojuma risks ir ļoti zems, iztīrot to no drupatām – visos testos glutēna daudzums bija daudz zemāks par 20 mg/kg.
Cepšana eļļā/friterī
Bezglutēna produktos, kas cepti tajā pašā friterī (ne eļļā) pēc glutēna produktiem, parasti iespējams ļoti zems šķērspiesārņojuma risks.
Smērvielas
Lietojot vienas un tās pašas smērvielas (piemēram, majonēzi, zemesriekstu sviestu, ievārījumu) gan glutēna, gan bezglutēna maizei, pozitīvs glutēna rezultāts (>20 mg/kg) bija 18% gadījumu ar majonēzi, 10% ar zemesriekstu sviestu un 2% ar ievārījumu.
2.4. Galvenie ieteikumi virtuvē
Droši (zems šķērspiesārņojuma risks):
- Glabāšana kopā:
Bezglutēna produktus drīkst uzglabāt tajā pašā plauktā vai skapī kopā ar glutēnu saturošiem produktiem. - Tosteris:
Kopīgs tosteris mājās (regulāri tīrīts) – zems risks. - Friteris:
Var cept bezglutēna ēdienus tajā pašā friterī, kur iepriekš cepti glutēna produkti, ja eļļa un friteris ir tīri. - Virtuves virsmas un rokas:
Nomazgāt ar ūdeni un ziepēm/ tīrīšanas līdzekli pēc saskares ar glutēnu.
Jāievēro piesardzība (potenciāls šķērspiesārņojuma risks):
- Kopīgi piederumi:
Kopīgus nažus, karotes, dēlīšus lieto tikai pēc mazgāšanas; īpaši uzmanīgi ar lipīgiem vai mitriem ēdieniem (mīkla, kūkas u.c.). - Makaronu gatavošana:
Bezglutēna makaronus vārīt tikai tīrā ūdenī, ne tajā pašā, kur iepriekš vārīti glutēna makaroni.
Kopīgu sietiņu lieto tikai pēc rūpīgas izmazgāšanas. - Smērvielas (sviests, ievārījums u.c.):
Ieteicams izmantot atsevišķas smērvielu trauciņus, lai tajos neiekļūtu glutēna drupačas.
3. Nepārtikas produkti (zāles, uztura bagātinātāji, kosmētika)
- Zāles: Eiropas farmakopeja nosaka, ka zālēm ar kviešu cieti jābūt marķētām. Parasti glutēna saturs ir ļoti zems un ir drošs celiakijas pacientiem, ja vien netiek lietotas bieži un ilgstoši. Izņēmumi – īpaši jutīgi pacienti.
- Uztura bagātinātāji: Dažkārt satur glutēnu; lietojot lielos daudzumos, jāpārbauda sastāvs.
- Kosmētika, zobu pasta: Riska nav vai tas ir ļoti zems
4. Glutēna šķērspiesārņojums skolas aktivitātēs
Pētījumi rāda, ka skolas nodarbībās, kur tiek izmantoti glutēnu saturoši produkti vai materiāli, glutēns var nonākt bērnu rokās. Risks ir zems, ja aktivitātēs tiek lietoti sausi materiāli, bet lielāks – izmantojot slapjus un lipīgus materiālus. Tomēr pēc aktivitātēm rūpīga roku un virsmu mazgāšana efektīvi samazina glutēna atliekas.
Ieteikumi:
Bērni ar celiakiju var piedalīties radošās skolas aktivitātēs, kas ietver glutēnu saturošus materiālus, ja vien materiālus neapēd un pēc nodarbības rokas un virsmas tiek rūpīgi nomazgātas. Mazākus bērnus ieteicams uzraudzīt, lai izvairītos no materiālu apēšanas un nodrošinātu pareizu tīrību.
5. Uztura kvalitāte un riski bezglutēna diētā
- Bērni un pusaudži ar celiakiju bieži uzņem mazāk šķiedrvielu, folātu, magnija, selēna, D vitamīna, bet vairāk cukuru un piesātināto tauku nekā veselie vienaudži.
- Komerciālie bezglutēna produkti bieži satur vairāk cukura, tauku, ir mazāk šķiedrvielu un minerālvielu, salīdzinot ar glutēnu saturošiem produktiem.
- Ieteikumi uztura kvalitātes uzlabošanai: vairāk izmantot pilngraudu bezglutēna graudaugus (griķi, amarants, kvinoja, auzas, sorgo), vairāk augļu, dārzeņu, pākšaugu, riekstu, gatavot mājās, samazināt pārstrādāto produktu īpatsvaru.
- Bērniem ar celiakiju īpaši nozīmīga ir dietologa konsultācija.
6. Galvenās rekomendācijas īsumā
- Izvēlieties produktus ar “bezglutēna” marķējumu – īpaši, ja tie tiek lietoti bieži un lielos daudzumos.
- Auzas uzturā tikai tad, ja tās ir īpaši kontrolētas un marķētas “bezglutēna”.
- Pievērsiet uzmanību šķērspiesārņojumam ražošanā, mājās un sabiedriskās vietās.
- Rūpējieties par uztura pilnvērtību – vairāk dabīgā veidā ar uzturu uzņemt šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu, mazāk pārstrādāto produktu.
- Rokas, virsmas un traukus mazgājiet rūpīgi, bet pārmērīgas bažas nav pamatotas – pie elementāras higiēnas risks ir ļoti zems.
- Monitorējiet diētas ievērošanu un bērna attīstību, īpaši pusaudža vecumā.