Celiakija sabiedrībā visbiežāk tiek uztverta kā kuņģa un zarnu trakta slimība, kuras pamatā ir autoimūna reakcija pret glutēnu. Tomēr tās izpausmes var būt daudz plašākas, un pirmās pamanāmās pazīmes bieži vien atklājas tieši mutes dobumā. Zobārsts var būt pirmais speciālists, kurš pamana aizdomīgus simptomus un iesaka veikt vispārēju veselības pārbaudi.
Starptautiskajās vadlīnijās, tostarp Eiropas Bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrības (ESPGHAN) dokumentos, zobu emaljas bojājumi un atkārtotas mutes čūlas (aftas) ir skaidri definētas kā ārpuszarnu pazīmes, kuru dēļ ir vērts apsvērt celiakijas diagnostiku.
Kā celiakija ietekmē zobus un mutes dobumu?
Ja cilvēks ar celiakiju uzturā lieto glutēnu, imūnsistēma izraisa tievās zarnas gļotādas bojājumu, tostarp zarnu bārkstiņu bojāšanos. Tā rezultātā var rasties malabsorbcija jeb nepietiekama organismam nepieciešamo uzturvielu uzsūkšanās. Tas var ietekmēt kalcija, fosfora, dzelzs, D vitamīna un B grupas vitamīnu pieejamību organismā.
Zobu attīstības laikā tam var būt nozīme emaljas veidošanā. Vienlaikus pētījumi liecina, ka zobu emaljas izmaiņas celiakijas gadījumā nevar skaidrot tikai ar uzturvielu trūkumu – nozīme var būt arī pašas slimības izraisītajiem autoimūnajiem mehānismiem.
Zobu attīstības kontekstā īpaši nozīmīgs ir bērnības periods:
- Uzturvielu deficīts: Ja celiakijas dēļ rodas uzturvielu trūkums laikā, kad žoklī vēl veidojas un mineralizējas pastāvīgie zobi, nepietiekams kalcija, fosfora vai D vitamīna daudzums var ietekmēt zobu emaljas veidošanos.
- Tieša imūnā ietekme: Saskaņā ar ESsCD vadlīnijām un zinātniskajiem datiem celiakijas izraisītie autoimūnie procesi var ietekmēt emaljas veidošanos un mineralizāciju zoba attīstības laikā. Tādēļ emaljas defektu rašanos nevar saistīt tikai ar uzturvielu uzsūkšanās traucējumiem.
Biežākās celiakijas izpausmes mutē
1. Zobu emaljas defekti
Zobu emaljas attīstības traucējumi ir viena no raksturīgākajām mutes dobuma izpausmēm, kas var būt saistīta ar celiakiju. Emaljas nepietiekama attīstība (hipoplāzija) vai nepilnīga mineralizācija var izpausties kā:
- balti, dzeltenīgi vai brūngani plankumi uz zobiem;
- horizontālas rievas, bedrītes vai nelīdzena emaljas virsma;
- simetriskas izmaiņas: celiakijas gadījumā emaljas defekti nereti ir redzami simetriski abās žokļa pusēs. Piemēram, ja izmaiņas konstatētas labās puses priekšzobā vai pirmajā dzeroklī, līdzīgs defekts var būt arī attiecīgajā zobā kreisajā pusē.
Svarīgi: pieaugušajiem konstatētie emaljas bojājumi parasti radušies jau bērnībā, kad pastāvīgie zobi vēl veidojās un mineralizējās. To rašanos var būt veicinājis kalcija, fosfora vai D vitamīna trūkums, kā arī ar celiakiju saistītie autoimūnie procesi. Kad zobs ir pilnībā izveidojies, emaljas struktūra vairs neveidojas no jauna, tādēļ pieaugušā vecumā šādi bojājumi ir neatgriezeniski un bezglutēna diēta tos izlabot nevar. Defektus iespējams ārstēt vai estētiski koriģēt.
2. Atkārtotas mutes čūlas (aftozs stomatīts)
Sāpīgas, nelielas čūliņas, kas periodiski parādās uz vaigu iekšpuses, lūpām vai mēles, var būt viena no celiakijas mutes dobuma izpausmēm. To rašanos var veicināt gan ar celiakiju saistītā imūnās sistēmas aktivitāte, gan uzturvielu trūkums, īpaši dzelzs, folskābes un B12 vitamīna deficīts.
3. Aizkavēta zobu šķilšanās
Bērniem ar nediagnosticētu celiakiju piena vai pastāvīgo zobu šķilšanās var būt aizkavēta salīdzinājumā ar vienaudžiem. To var ietekmēt gan nepietiekama uzturvielu uzsūkšanās, gan vispārēja organisma augšanas un attīstības aizkavēšanās.
4. Mēles iekaisums un sausums mutē
Celiakijas gadījumā var novērot apsārtušu, gludu vai dedzinošu mēli (glosītu), kā arī sausumu mutē, kas saistīts ar samazinātu siekalu daudzumu. Sausāka mutes vide var veicināt aplikuma uzkrāšanos un palielināt kariesa risku.
Vai bojāti zobi un aftas vienmēr nozīmē celiakiju?
Nē. Zobu emaljas defektiem un atkārtotām mutes čūlām var būt daudz citu iemeslu – ģenētiskas īpatnības, traumas, bērnībā pārslimotas infekcijas ar augstu temperatūru, uzturvielu trūkums, kā arī noteiktu medikamentu lietošana. Tādēļ emaljas bojājumi vai aftas pašas par sevi nav pamats celiakijas diagnozei.
Tomēr, ja tiek novēroti neizskaidrojami, simetriski emaljas defekti vai pacientu ilgstoši nomoka atkārtotas mutes čūlas, īpaši gadījumos, kad vienlaikus ir arī citi neskaidri simptomi, piemēram, nogurums, vēdera pūšanās vai anēmija, būtu vērts konsultēties ar ārstu un apsvērt celiakijas izmeklēšanu. Arī Lielbritānijas celiakijas biedrība un ESPGHAN mutes dobuma izpausmes min kā vienu no iemesliem, kuru gadījumā var būt nepieciešama celiakijas diagnostika.
Praktiski soļi un ieteikumi pacientiem
- Nepārtrauciet glutēna lietošanu pirms izmeklējumiem: Ja rodas aizdomas par celiakiju, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa. Diagnostiskie asins testi, tostarp anti-tTG IgA antivielu noteikšana, un nepieciešamības gadījumā arī endoskopiskie izmeklējumi sniegs pareizāko atbildi, ja pirms izmeklējumiem uzturā tiek lietots glutēns. Izslēdzot glutēnu pirms diagnostikas, izmeklējumu rezultāti var būt kļūdaini negatīvi.
- Informējiet zobārstu par celiakiju: Ja celiakija ir diagnosticēta, informējiet par to zobārstu un zobu higiēnistu. Tas ļaus pievērst uzmanību emaljas stāvoklim, kariesa profilaksei un nepieciešamības gadījumā izvēlēties atbilstošu aprūpi.
- Rūpējieties par mutes dobuma mitrumu: Regulāra ūdens dzeršana palīdz uzturēt pietiekamu mitrumu mutē. Ja ir izteikts sausums mutē, var izmantot arī tam paredzētus līdzekļus.
- Nodrošiniet organismu ar nepieciešamajām uzturvielām: Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību kalcija, D vitamīna, dzelzs, folskābes, B12 vitamīna un citu uzturvielu pietiekamai uzņemšanai. Ja nepieciešams, par uzturu un iespējamu uzturvielu deficītu konsultējieties ar ārstu vai uztura speciālistu.
- Aizsargājiet zobu emalju: Regulāra zobu kopšana ar fluorīdu saturošu zobu pastu palīdz stiprināt zobus un mazināt kariesa risku. Ja emalja ir novājināta, zobārsts var ieteikt arī profesionālu fluorīda terapiju, remineralizējošus līdzekļus vai citus aizsardzības pasākumus.
- Regulāri apmeklējiet zobārstu: Profilaktiskas pārbaudes palīdz laikus pamanīt kariesu, emaljas bojājumus un citas mutes dobuma problēmas un nepieciešamības gadījumā tās savlaicīgi ārstēt.
Ir veikti daudzi pētījumi par šo tēmu. Biedriem piedāvājam īsus apskatus un secinājumus dažos no tiem latviešu valodā:
- Zobu emaljas bojājumi un aftas bērniem ar celiakiju – atvērt
- Siekalu analīze un zobu veselība celiakijas gadījumā – atvērt
- Kā diētas kļūdas un vitamīnu trūkums ietekmē zobus? – atvērt
- Celiakija un pieaugušo mutes veselība – atvērt
Informācijas avoti:
Vispārīga informācija: https://celiac.org/about-celiac-disease/related-conditions/oral-health/
ESPGHAN mājas lapa: https://www.espghan.org/home
Celiakijas izpausmes mutes dobumā: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC11874438/
Celiakija uz zobu emalja: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10932357/?utm_source=chatgpt.com
Celiakija un mutes dobums: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC12019654/?utm_source=chatgpt.com
Coeliac UK lapā: https://www.coeliac.org.uk/healthcare-professionals/healthcare-professionals-diagnosis/who-to-test/
Zobārsta viedoklis: https://www.leedscitydentalcare.co.uk/blog/coeliac-disease-and-its-effect-on-teeth/
Kas jāzina zobārstiem: https://celiac.org/2017/07/11/celiac-disease-oral-health-dentists-need-know/
Eiropas Celiakijas izpētes biedrības (ESsCD) vadlīnijas: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6545713/