Diagnostika un ārsti

Celiakija skar aptuveni 1% iedzīvotāju, taču Latvijā diagnosticēto gadījumu skaits ir zemāks nekā Eiropas vidējie rādītāji. Tas norāda uz potenciāli lielu nediagnosticēto pacientu skaitu, kuriem trūkst informācijas un atbalsta.

Pats svarīgākais noteikums: nekādā gadījumā nedrīkst uzsākt bezglutēna diētu bez ārsta-gastroenterologa apstiprinājuma par celiakijas diagnozi! Ja glutēns vairs netiek uzņemts, jūsu organisms vairs neizstrādā antivielas pret to, tādējādi asins analīzēs reakcija uz glutēnu vairs neparādīsies, un ārsts vairs nevarēs diagnosticēt celiakiju. Bezglutēna diēta mūža garumā ir pārāk nopietna apņemšanās, lai to uzsāktu, pašam sev uzstādot diagnozi. Turklāt iespējams jums nav celiakija, bet gan cits glutēna nepanesības veids, kuru precīzai noteikšanai (atšķiršanai) glutēnu saturošu produktu iekļaušana uzturā ir ļoti būtiska.

Pašlaik ārstiem zelta standarts celiakijas diagnozes noteikšanā ir 3 posmi, taču par bērnu gastroenterologu vadlīnijām skatīt atsevišķi nedaudz zemāk.

1. Asins analīzes
   Pirmais solis ceļā uz diagnozi – asins analīzes. Ja asins analīzes ir pozitīvas, aizdomas par celiakiju apstiprina ar tievās zarnas biopsiju. Jūsu gastroenterologs var nozīmēt jums asins analīzes uz imūnoglobulīnu A antivielām (IgA), transglutamināzes antivielām (tTGA) un antiendomīziju (IgA EMA).
   Ja rezultāti ir pozitīvi vai paaugstināti, ārsts nosūtīs jūs uz tievās zarnas biopsiju. Tomēr ir jāņem vērā, ka negatīvais asins tests ne vienmēr izslēdz celiakiju, jo dažiem celiakijas slimniekiem var būt arī IgA deficīts, tāpēc asins analīžu rezultāti var būt maldinoši. It īpaši bērniem līdz 3 gadu vecumā asins analīzes var būt nedrošas.
2. Biopsija
   Ja asins analīzes ir pozitīvas, ārsts nosūtīs jūs uz tievās zarnas biopsiju (fibrogastroskopija). Šo procedūru, ko tautā sauc par „kobras rīšanu”, veic ar anestēziju gan bērniem, gan pieaugušajiem, tā ilgst 10-15 minūtes. Gastroskopa caurulīte ar kameru galā tiek ievadīta caur muti barības vadā un tālāk divpadsmitpirkstu zarnā. Tur no zarnas sienas tiek nokniebti daži mikroskopiskie audu gabaliņi. Izpētot zarnas audu paraugus, morfologs noteiks, kādā stāvoklī ir bārkstiņas, kas pārklāj zarnas. Veselam cilvēkam šīs bārkstiņas uzsūc barības vielas, taču pie celiakijas glutēns „palaiž” tādu imunitātes programmu, pie kuras imunitāte sāk iznīcināt šo bārkstiņu veselās šūnas. Tādējādi bārkstiņas paliek plakanas un vairs nespēj pildīt savas funkcijas. Saskaņā ar starptautisko medicīnisko praksi biopsija ir  zelta standarts celiakijas diagnostikā. Taču diagnozei ir svarīgi visi parametri: simptomi, asinsanalīzes (ne tikai seroloģija, bet arī citas, ko nozīmē ārsts, piemēram, hemoglobīna un dzelzs rādītāji mazasinības diagnostikai), gan arī morfoloģiskās izmeklēšanas rezultāti, kas sastāda kopējo ainu par slimnieku.
3. Celiakijas riska DNS tests
   Trešais svarīgais posms celiakijas diagnozes noteikšanā ir ģenētikas testam, ko iespējams veikt “GenEra” – laboratorija, kura specializējusies molekulārās ģenētikas testēšanas jomā. Šo testu iespējams nodot arī Centrālās laboratorijas filiālēs visā Latvijā.
   Svarīgi zināt par šo testu:
   Lai attīstītos celiakija, jābūt divu HLA gēnu variantu nēsātājam – HLA-DQ2.5 un/vai HLA-DQ8. Ja cilvēkam nav neviena šo gēnu variantu, tad iespēja dzīves laikā saslimt ar celiakiju ir ļoti, ļoti niecīga, vai nav vispār. Bet ja tomēr ir celiakijai līdzīgas sūdzības un tās tiek sasaistītas ar glutēna lietošanu uzturā, drīzāk iespējama Neceliakijas glutēna sensitivitāte vai kviešu olbaltuma alerģija.
   Ja esat celiakijas pacienta radinieks, jums ir 1:22 iespēja saslimt ar to savas dzīves laikā. Tomēr arī tad, ja cilvēkam ir konstatēti šie t.s. “Celiakijas gēni” (pareizāk būtu teikt – “gēnu varianti”), tas nenozīmē, ka viņš noteikti saslims ar celiakiju. Tas tikai norāda, ka šim cilvēkam ir paaugstināts risks saslimt ar celiakiju.
   
   Celiakijas diagnosticēšana bērniem

Bērnu gastroenterologi Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, celiakijas diagnosticēšanā vadās pēc ESPGHAN (Eiropas bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura asociācija) vadlīnijām. Ir shēmas ar attiecīgiem izmeklējumiem, kurus veikt/ izslēgt katrā gadījumā individuāli.

Īsumā šos diagnosticēšanas pasākumus varat iepazīt šajā ESPGHAN materiālā angļu valodā: ESPGHAN jaunās vadlīnijas celiakijas diagnosticēšanā bērniem 2020
Garāks apraksts, izskaidrojumi šajā failā angļu valodā: Bērnu gastroenterologu vadlīnijas (garāks raksts)