Mīti par celiakiju

MĪTS Nr.1: CELIAKIJA IR VIEGLI DIAGNOSTICĒJAMA SLIMĪBA.

PATIESĪBA: Celiakijas diagnosticēšana bieži vien rada grūtības, jo tās simptomi mēdz būt neskaidri, ne vienmēr tie norāda uz vēdera veselības problēmām. Simptomi katram cilvēkam var būt ļoti atšķirīgi. Biedrības apkopotie celiakijas simptomi bērniem un pieaugušajiem.

MĪTS Nr.2: CELIAKIJA IR BĒRNU SLIMĪBA.

PATIESĪBA: Celiakija ir ģenētiski pārmantota slimība, un tās simptomi, uzturā lietojot glutēnu saturošus produktus, var sākt izpausties jebkurā vecumā. Veicot pētījumus ārvalstīs, visbiežāk celiakiju diagnosticē cilvēkiem vecumā no 40 – 60 gadiem. Pārsvarā ir novēlota diagnozes uzstādīšana, jo, kā noskaidrots, vidējais rādītājs, cik ilgā laikā celiakija tiek atklāta, ir 13 gadi.

MĪTS Nr.3: CELIAKIJA IR PĀRTIKAS ALERĢIJA.

PATIESĪBA: Celiakija nav alerģija, bet gan ģenētiskas izcelsmes slimība, kad glutēns (lipeklis) izraisa slimnieka imūnās sistēmas uzbrukumu paša organismam. Atšķirība starp celiakiju un alerģiju ir tāda, ka alerģiskas izcelsmes simptomi ar laiku dzīvē izzūd, taču autoimūnās slimības no gēniem neizzūd. Alerģijas gadījumā uzreiz vai pāris stundu laikā pēc glutēnu saturoša produkta apēšanas parādās alerģiskas reakcijas, piemēram, pietūkums, nātrene vai smagākos gadījumos anafilaktiskais šoks.

MĪTS Nr.4: CELIAKIJA UN DERMATITIS HERPETIFORMIS NAV SAVSTARPĒJI SAISTĪTI.

PATIESĪBA: Dermatitis herpetitis (niezoši un čūlaini ādas izsitumi, kas visbiežāk rodas uz elkoņiem, ceļgaliem, sēžamvietas un muguras) ir celiakijas izpausme ādā. Šiem cilvēkiem var būt un var arī nebūt celiakijai raksturīgās zarnu trakta problēmas, taču biopsijā uzrādīsies bojātas zarnu bārkstiņas. Nepieciešama bezglutēna diēta un medikamenti izsitumu un niezes novēršanai.

MĪTS Nr.5: BEZGLUTĒNA DIĒTAS IZMĒĢINĀŠANA IR LABS VEIDS, KĀ NOTEIKT, VAI JUMS IR CELIAKIJA.

PATIESĪBA: Bezglutēna diētu nedrīkst uzsākt pirms diagnozes uzstādīšanas. Ir jāveic asinsanalīzes, tievās zarnas biopsija, kā arī gēnu tests. Gēni HLA DQ2 un DQ8 var būt jebkuram cilvēkam, tomēr tas nenozīmē, ka šie gēni dzīves laikā aktivizēsies. Uzsākot nepamatotu bezglutēna diētu, bojātās zarnu gļotādas bārkstiņas var sākt atlabšanas procesu, tādējādi uzrādot maldīgas analīzes un diagnozes uzstādīšana var ieilgt. Savukārt vienīgais veids, kā pilnībā izslēgt celiakijas diagnozes varbūtību ir negatīvs gēnu tests. Turklāt ir vairākas slimības, kuras reaģē uz glutēna izslēgšanu no uztura.

MĪTS Nr. 6: PĒC DIAGNOZES NOTEIKŠANAS UN BEZGLUTĒNA DIĒTAS IEVIEŠANAS SAVĀ IKDIENĀ CELIAKIJAS PACIENTS SKAITĀS “VESELS” UN NAV NEPIECIEŠAMA TURPMĀKA ĀRSTA UZRAUDZĪBA.

PATIESĪBA: Pacientam ir jābūt ārsta uzraudzībā, lai novērstu slimības radītos kaitējumus, piemēram, anēmiju, osteoporozi, kā arī pārliecinātos par uzturvielu pietiekamību, ievērojot diētu. Tāpat ārstam jāspēj pamanīt pirmās pazīmes, ja rodas kāda cita ar celiakiju bieži vien saistīta slimība – diabēts, vairogdziedzera slimības utt.

MĪTS Nr.7: NEKAS SLIKTS NENOTIKS, JA IK PA LAIKAM NELIELĀ DAUDZUMĀ IEĒDĪS GLUTĒNU SATUROŠUS PRODUKTUS.

PATIESĪBA: Ir celiakijas pacienti, kuriem, apēdot glutēnu saturošus produktus, neparādās nekāda acīmredzama organisma reakcija, tomēr bojājums bārkstiņām tiek nodarīts. Katra cilvēka organisms reaģē savādāk. Ilgstoša glutēna iedarbība uz tām var radīt ļoti nopietnas veselības problēmas, tai skaitā kuņģa vai zarnu trakta vēzi.

MĪTS Nr.8: LAI KONSTATĒTU CELIAKIJU, IR JĀBŪT AR VĒDERU SAISTĪTIEM SIMPTOMIEM, PIEMĒRAM, CAUREJAI VAI VEMŠANAI.

PATIESĪBA: Glutēna iedarbība var skart jebkuru ķermeņa orgānu. Simptomi katram cilvēkam ir atšķirīgi gan pēc to lokalizācijas, gan biežuma un intensitātes pakāpes. Celiakija ir visa organisma slimība – saskaroties ar glutēnu, imūnās šūnās var sevi ieprogrammēt pamest zarnu traktu un uzsākt cīņu ar organismu citviet. Tas izraisa tādus simptomus kā nogurumu, anēmiju, galvassāpes, locītavu sāpes, svara zudumu, ādas niezi, neauglību utt.

MĪTS Nr.9: CELIAKIJA IR CILVĒKIEM AR MAZU SVARU.

PATIESĪBA: Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka lielākā daļa celiakijas pacientu diagnozes uzstādīšanas posmā bijuši ar normālu svaru, vai ar svaru virs normas. Tādēļ nevajadzētu vadīties pēc pieņēmuma, ka tikai pēc svara var noteikt, kuram cilvēkam būtu nepieciešamas celiakijas pārbaudes.

MĪTS Nr.10: NO CELIAKIJAS VAR “IZAUGT”.

PATIESĪBA: Celiakija ir uz visu mūžu, ja vien diagnoze ir uzstādīta pareizi. Ir dzirdēts, ka cilvēks dzīvojis vairākus gadus ar diagnozi celiakija, taču vēlāk konstatēts, ka tomēr tā ir bijusi alerģija uz kviešiem, jo celiakijas gēni nemaz nav atrasti. Celiakijas pacientiem bezglutēna diētas ievērošana pagaidām ir vienīgais “ārstēšanās” un kvalitatīvas dzīves baudīšanas veids. Ja vēlāk dzīvē atgriežas pie glutēnu saturošu produktu iekļaušanas ēdienkartē, imūnā sistēma reaģēs un bārkstiņas ar laiku atkal tiks sabojātas. Cilvēkam, kurš ievēro bezglutēna diētu, atkārtoti nododot asinsanalīzes un veicot biopsiju, testiem būtu jābūt negatīviem. Nevajadzētu uzrādīties antivielām asinīs, jo imūnā sistēma nereaģē uz tai “indīgo” glutēnu. Taču tas nenozīmē, ka slimība vairs nepastāv.

MĪTS Nr.11: CELIAKIJA IR TIKAI EIROPAS IEDZĪVOTĀJIEM.

PATIESĪBA: Celiakija ietekmē visas etniskās grupas un ir izplatīta ne tikai Eiropā un Ziemeļamerikā, bet arī Dienvidāzijā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Dienvidamerikā. Liels pārsteigums ir pēdējos gados pieaugošais celiakijas pacientu skaits Ziemeļāfrikas valstīs un Āzijā, īpaši Indijā. Tur novērojams, ka pat valsts ietvaros celiakijas līmenis atšķiras – ziemeļos, kur vairāk patērē kviešus, tas ir augstāks, bet dienvidu daļā, kur uzturā pārsvarā lieto rīsus, tas ir zemāks.

MĪTS Nr.12: CELIAKIJAS PACIENTIEM IR JĀLIETO BEZGLUTĒNA ŠAMPŪNS, ZIEPES, LOSJONS UN CITI KOSMĒTIKAS LĪDZEKĻI.

PATIESĪBA: Zinātnieki norāda, ka glutēns šampūnos, mazgāšanās līdzekļos nevar būt kaitīgs, jo glutēnu nevar uzņemt caur ādu. Vienīgais veids, kā glutēns var nonākt organismā, ir to apēdot. Tomēr jāuzmanās būtu tādos gadījumos, kad ir iespēja kādam kosmētikas līdzeklim nonākt mutes tuvumā. Bezglutēna mazgāšanās līdzekļi būtu ieteicami bērniem, jo viņi mazgājoties var norīt piesārņoto ūdeni. Jāuzmanās ir ar roku krēmiem un losjoniem rokām – pirms ēšanas ieteicams rokas pamatīgi nomazgāt. Zobu pastām un lūpu krāsām obligāti jābūt ar norādi “Bez glutēna”. Piesardzība būtu jāievēro izsitumu gadījumā, jūtīgākiem pacientiem šādos gadījumos iesaka izmantot kosmētiku bez lipekļa. Konsultējieties ar ārstu!

Informācijas avoti: