Biedrība “Dzīve bez glutēna” 2026. gada septembrī ir vērsusies Zemkopības ministrijā, Veselības ministrijā un Labklājības ministrijā, lai aktualizētu cilvēku ar celiakiju vajadzības saistībā ar valsts pārtikas rezervju izveidi krīžu un valsts apdraudējuma gadījumiem. Saņemtās atbildes skatīt zemāk.
Šis jautājums ir īpaši aktuāls, jo 2026. gada jūnijā valdība atbalstīja 9 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu valsts pārtikas rezervju izveidei. Ņemot vērā, ka šobrīd tiek veidota pārtikas rezervju sistēma, uzskatām, ka jau tās izveides procesā ir būtiski paredzēt arī celiakijas pacientu vajadzības.
Savā vēstulē esam lūguši skaidrot, vai valsts pārtikas rezervēs tiks paredzēti arī bezglutēna produkti un kā krīzes situācijā tiks nodrošināta to droša uzglabāšana, transportēšana un izsniegšana. Tāpat esam aktualizējuši jautājumu par risinājumiem cilvēkiem, kuriem kāda īpaša diēta nepieciešama medicīnisku iemeslu dēļ.
Uzskatām, ka par šo jautājumu ir svarīgi runāt jau tagad, kamēr valsts pārtikas rezervju sistēma vēl tiek veidota, nevis tad, kad krīzes situācija jau būs iestājusies.
Arī nesenā vētra, kad daudzviet ilgāku laiku nestrādāja veikali, nebija elektrības un daudzās mājsaimniecībās nebija iespēju pagatavot siltu ēdienu, vēlreiz atgādina, cik svarīgi ir būt sagatavotiem šādiem krīzes brīžiem. Tāpēc aicinām arī pašiem parūpēties par nepieciešamajiem pārtikas krājumiem un aprīkojumu mājās.
Praktiskus padomus un ieteicamo produktu sarakstu lasiet mūsu rakstā: Vadlīnijas: Bezglutēna pārtikas krājumi ārkārtas situācijām
Saņemtas atbildes no Zemkopības un Labklājības ministrijām
Esam saņēmuši atbildes no Zemkopības ministrijas un Labklājības ministrijas par bezglutēna pārtikas nodrošinājumu krīzes situācijās. Diemžēl saņemtās atbildes apstiprina, ka atsevišķa bezglutēna pārtikas nodrošināšana valsts pārtikas rezervju ietvaros šobrīd netiek plānota, tāpēc atgādinām pašiem parūpēties par sev nepieciešamās bezglutēna pārtikas krājumiem un ņem vērā mūsu izstrādātās vadlīnijas.
Par pārtikas nodrošinājumu krīzes situācijās
Zemkopības ministrija ir izskatījusi biedrības “Dzīve bez glutēna” 2026. gada 11. septembra vēstuli “Par bezglutēna pārtikas nodrošināšanu cilvēkiem ar celiakiju krīzes situācijās” un savas kompetences ietvaros sniedz šādu skaidrojumu.
Informējam, ka valsts pārtikas rezervju ietvaros nav paredzēts veidot atsevišķas specializētās pārtikas rezerves personām ar celiakiju vai citām personām, kurām medicīnisku iemeslu dēļ nepieciešama īpaša diēta. Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 147 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā” (turpmāk – noteikumi Nr. 147) paredzētais pārtikas nodrošinājums nav veidots ar mērķi valsts apdraudējuma gadījumā ar pārtiku pilnā apjomā nodrošināt visus Latvijas iedzīvotājus. Tas ir paredzēts noteiktu iedzīvotāju grupu pārtikas nodrošināšanai atbilstoši noteikumos Nr. 147 noteiktajai kārtībai un apjomam.
Vienlaikus noteikumos Nr. 147 paredzētajā pārtikas produktu klāstā ir arī atsevišķi produkti, kas pēc to veida var nesaturēt glutēnu, piemēram, olas, sviests un siers. Tādējādi noteikumos Nr. 147 paredzētais pārtikas produktu klāsts ietver arī produktus, kas konkrēta produkta atbilstības gadījumā var būt piemēroti personām, kurām nepieciešams izvairīties no glutēnu saturošas pārtikas. Vienlaikus noteikumi Nr.147 paredz, ka, ja kāds no noteiktajiem pārtikas produktiem nav pieejams, tā vietā var piedāvāt citu pēc iespējas līdzvērtīgu pārtikas produktu.
Pārtikas rezervju izveide un nodrošināšana tiks veikta atbilstoši noteikumos Nr. 147 noteiktajai kārtībai. Pārtikas produktu uzglabāšanā, transportēšanā un izsniegšanā ir jāievēro pārtikas apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās pārtikas nekaitīguma un higiēnas prasības. Tā kā valsts pārtikas rezervēs nav paredzēts veidot atsevišķas specializētas bezglutēna pārtikas rezerves, arī atsevišķa bezglutēna pārtikas produktu uzglabāšanas, transportēšanas un izsniegšanas kārtība pašlaik nav noteikta.
Atbilstoši noteikumiem Nr. 147 pārtikas izsniegšanu iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā nodrošina pašvaldības. Pašlaik minētie noteikumi neparedz atsevišķu pārtikas izsniegšanas kārtību personām ar celiakiju vai citām medicīniski nepieciešamām īpašām diētām, kā arī neparedz centralizētu šādu personu apzināšanas vai uzskaites mehānismu pārtikas nodrošinājuma vajadzībām. Pārtikas nodrošinājuma plānošanai tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu un tā sadalījumu pa administratīvajām teritorijām.
Vienlaikus norādām, ka atsevišķām pacientu grupām nepieciešamā specifiskā uztura nodrošināšanai pastāv risinājumi veselības aprūpes sistēmas ietvaros. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” Nacionālais veselības dienests organizē centralizētus iepirkumus fenilketonūrijas un citu iedzimto vielmaiņas slimību korekcijas produktiem, kā arī enterālās un parenterālās barošanas līdzekļiem, tostarp paredzot šo produktu piegādi konkrētajiem pacientiem.
Labklājības ministrija 2026. gada 14. septembrī ir saņēmusi Jūsu vēstuli, kas adresēta arī Zemkopības ministrijai un Veselības ministrijai, un kurā lūgts pārskatīt valsts pārtikas rezervju izveidi krīžu un valsts apdraudējuma gadījumiem, tajā iekļaujot arī bezglutēna pārtikas produktus.
Jūsu priekšlikums ir pamatots ar to, ka cilvēkiem ar celiakiju vienīgā ārstēšana ir stingra bezglutēna diēta, kas jāievēro visu mūžu. Tādēļ krīzes situācijā, kad pārtikas pieejamība var būt ierobežota un iedzīvotāji var būt atkarīgi no valsts vai pašvaldību nodrošinātās pārtikas, cilvēkiem ar celiakiju ir nepieciešama droša bezglutēna pārtika1, jo pārtika, kas satur glutēnu, šiem cilvēkiem nav izmantojama. Turklāt cilvēkiem ar celiakiju būtiska ir ne tikai produkta sastāvdaļu atbilstība, bet arī piesārņojuma ar glutēnu novēršana pārtikas uzglabāšanas, transportēšanas, sagatavošanas un izsniegšanas laikā.
Attiecīgi Jūs vēršat uzmanību uz nepieciešamību jau pārtikas rezervju plānošanas un izveides procesā paredzēt arī cilvēku ar celiakiju un citu medicīniski nepieciešamu īpašu diētu vajadzības un iespēju krīzes situācijā nodrošināt ar atbilstošu un drošu pārtiku.
Tāpat Jūs izsakāt gatavību sniegt savu praktisko pieredzi, lai palīdzētu izvērtēt nepieciešamos risinājumus cilvēku ar celiakiju un glutēna nepanesību nodrošināšanai ar drošu bezglutēna pārtiku krīzes situācijās.
Labklājības ministrijas kompetencē nav pārtikas rezervju veidošanas jautājumi, tomēr konceptuāli ministrijas ieskatā priekšlikums pārtikas rezervēs iekļaut arī bezglutēna produktus, kā arī citus diētiskos produktus, piemēram, produktus ar zemu glikēmisko indeksu un produktus bez laktozes, būtu atbalstāms. Taču vienlaikus atzīmējams, ka specializētās pārtikas izmaksu dēļ šādu produktu iegādei būs nepieciešams ievērojams papildu finansējums, nepieciešamās diētas ir ļoti dažādas un nav iespējams iepriekš precīzi prognozēt pieprasījumu un tā izkliedi, lai nodrošinātu, ka šāda pieeja ir racionāla un pareiza valsts pārtikas rezervju veidošanā. Jautājums par to, cik lielā mērā valsts pārtikas rezerves būtu iespējams pielāgot īpašām uztura vajadzībām, būtu skatāms Ministru kabineta 2022. gada 1.marta noteikumu Nr. 147 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā” grozījumu kontekstā.
Papildus jāmin, ka, lai aptvertu pilnīgi visas iedzīvotāju grupas, pārtikas rezervēs būtu jāiekļauj arī īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu specializēto pārtiku2, piemēram, produktus cilvēkiem, kuri neuzņem pietiekami daudz enerģijas un uzturvielu vai īpašus proteīna aizvietotājus un pārtikas produktus ar zemu olbaltumvielu/fenilalanīna saturu, kā arī parenterāli ievadāmu pārtiku.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka krīzes vai valsts apdraudējuma situācijā specializēto pārtikas produktu pieejamība var būt ierobežota vai atsevišķos gadījumos tie var nebūt pieejami, aicinām biedrību savas kompetences ietvaros apsvērt arī praktisku ieteikumu, vadlīniju vai rīcības algoritmu izstrādi cilvēkiem ar celiakiju par droša uztura nodrošināšanas iespējām krīzes situācijās, tostarp izmantojot Latvijā vispārpieejamus pārtikas produktus, kas atbilst šo personu uztura vajadzībām.