Celiakija var izpausties dažādi, un medicīnā tiek izmantoti vairāki termini, lai raksturotu slimības veidu. Šie apzīmējumi palīdz aprakstīt, kādi ir izmeklējumu rezultāti, kādas ir celiakijai raksturīgās antivielas un kā slimība izpaužas. Informāciju par celiakijas izpausmēm skatiet sadaļā “Celiakijas izpausmes formas”.

Klasiskā celiakija

Klasiskā celiakija ir slimības forma, kurai raksturīga glutēna izraisīta tievās zarnas gļotādas bojājuma un malabsorbcijas pazīmju kombinācija. Šis ir tradicionālais celiakijas raksturojums, kas ilgstoši tika uzskatīts par tipisku slimības ainu.

Neklasiskā celiakija

Neklasiskā celiakija ir celiakijas forma, kurā nav izteikta malabsorbcijas sindroma, lai gan slimībai raksturīgais autoimūnais process un zarnu bojājums var būt konstatējams.

Asimptomātiskā jeb klusā celiakija

Asimptomātiskas celiakijas gadījumā cilvēkam nav pamanāmu ar celiakiju saistītu simptomu, taču izmeklējumi apstiprina slimības esamību – piemēram, ir pozitīvas celiakijai raksturīgās antivielas un celiakijai atbilstošas izmaiņas tievās zarnas gļotādā.

Termins “klusā celiakija” tiek lietots, lai uzsvērtu simptomu trūkumu, taču slimība pati par sevi nav neaktīva – zarnās var turpināties celiakijai raksturīgais iekaisuma process.

Potenciālā celiakija

Potenciālas celiakijas gadījumā ir pozitīvi celiakijai raksturīgie seroloģiskie izmeklējumi (asinsanalīzēs), bet tievās zarnas gļotādā nav konstatēts tipisks bārkstiņu bojājums. Gļotāda var būt normāla vai uzrādīt tikai minimālas izmaiņas.

Potenciālā celiakija nenozīmē vienkārši “aizdomas par celiakiju”. Tas ir medicīnisks termins noteiktai situācijai, kad seroloģiskie rezultāti liecina par celiakijas autoimunitāti, bet zarnu biopsija vēl neuzrāda tipisku slimības bojājumu.

Šādiem pacientiem nepieciešama ārsta izvērtēšana un atbilstoša novērošana, jo slimības turpmākā attīstība var būt atšķirīga.

Seronegatīva celiakija

Seronegatīvas celiakijas gadījumā asinīs nav konstatējamas celiakijai raksturīgās antivielas, taču ir aktīvai celiakijai atbilstošs tievās zarnas bojājums un citi pierādījumi, kas apstiprina slimību.

Šādas celiakijas diagnostika ir sarežģītāka, jo pirms diagnozes noteikšanas jāizslēdz citi iespējamie zarnu gļotādas bojājuma cēloņi. Diagnozes izvērtēšanā var būt nozīme arī HLA-DQ2/DQ8 ģenētiskajai analīzei un slimības reakcijai uz bezglutēna diētu.

Refraktārā celiakija

Refraktārā celiakija ir reta celiakijas forma, kad, neraugoties uz stingri ievērotu bezglutēna diētu, saglabājas vai atkārtojas slimības izraisītais tievās zarnas bojājums un ar to saistītās slimības pazīmes.

Pirms refraktāras celiakijas noteikšanas vispirms nepieciešams pārliecināties, ka diagnoze ir pareiza, un izslēgt nejaušu vai neapzinātu glutēna uzņemšanu, kā arī citus iespējamos simptomu un zarnu bojājuma cēloņus.

Celiakija dažādos dzīves posmos

Celiakija var tikt diagnosticēta jebkurā vecumā – gan bērniem, gan pieaugušajiem un senioriem. Slimības izpausmes un diagnostikas pieeja dažādos vecumos var atšķirties, taču celiakijas pamatā visos gadījumos ir organisma imūnā reakcija uz glutēnu.

Svarīgi zināt

Dažādie celiakijas apzīmējumi var šķist sarežģīti, taču tie palīdz ārstiem precīzāk raksturot konkrētā pacienta situāciju. Celiakijas veidu vai formu nav iespējams noteikt tikai pēc simptomiem – diagnozei nepieciešams atbilstošs medicīnisks izvērtējums.

Ja ir aizdomas par celiakiju, bezglutēna diētu nedrīkst uzsākt pirms diagnostikas pabeigšanas, ja vien to nav ieteicis ārsts, jo glutēna izslēgšana var ietekmēt celiakijas izmeklējumu rezultātus.