Celiakijas biedrību sanāksme Oslo 2025

2025. gada septembrī Oslo Norvēģijas Celiakijas biedrības telpās notika Baltijas un Ziemeļvalstu celiakijas biedrību sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Islandes (attālināti), Igaunijas un Latvijas. Biedrību “Dzīve bez glutēna” sanāksmē pārstāvēja biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Solvita Koroņevska.

Divu dienu laikā dalībnieki dalījās pieredzē par biedrību aktualitātēm un apsprieda galvenos izaicinājumus – īpaši finansiālās grūtības, ar kurām šobrīd saskaras vairākas Ziemeļvalstu biedrības valsts atbalsta samazinājuma dēļ. Tika diskutēts par valsts sniegtā atbalsta apjomiem celiakijas pacientiem un biedrībām, kā arī par biedru piesaistes un noturēšanas iespējām.

Svarīga tēma bija bezglutēna pārtikas pieejamība un krājumu izveide ārkārtas situācijām. Islandes pārstāve norādīja, ka, lai gan pieejamība gada laikā Islandē kopumā ir uzlabojusies, laukos un tūristu apmeklētās vietās joprojām mēdz būt problēmas ar produktu klāstu. Vairākās valstīs biedrības regulāri sadarbojas ar veikaliem un sabiedrību, lai uzlabotu informētību par celiakiju. Aicinām iepzīties ar ieteikumiem bezglutēna pārtikas krājumu izveidei ārkārtas situācijām. 

Konferencē īpaša uzmanība tika veltīta atšķirībām bezglutēna uztura vadlīnijās. Norvēģijas pārstāve uzsvēra, ka viena maizes kripata parasti nerada kaitējumu un reakciju, tāpēc svarīgi mazināt pārlieku lielo satraukumu par šķērspiesārņojumu. Norvēģijā bezglutēna diētā ir atļauts lietot jebkuru sojas mērci, jo testos neviena nav pārsniegusi 10 mg/kg glutēna līmeni, kā arī drīkst izmantot kopēju tosteri vai vafeļu pannu, ja uz iekārtām nav redzamu atlieku. Arī Zviedrijā un Somijā tiek pieļauta kopēju virtuves piederumu izmantošana, ja tie ir rūpīgi notīrīti vai nomazgāti, tomēr Zviedrijā tiek uzsvērts, ka šīs vadlīnijas galvenokārt ir paredzētas dietologiem un uztura speciālistiem, kuri lēmumus pieņem, ņemot vērā konkrētā pacienta jutību. Aicinām iepazīties ar jaunākajām ESPGHAN vadlīnijām bērniem latviešu valodā.

Sanāksmē īpaša uzmanība tika pievērsta arī zinātniskiem pētījumiem par glutēna šķērspiesārņojuma risku mājas apstākļos, īpaši izmantojot kopīgus virtuves piederumus un ierīces. Tika apspriests interesants pētījums, kas veikts Nīderlandē, kur analizēta virtuves dēlīšu, tosteru, friteru un gaisa friteru izmantošana gan glutēnu saturošu, gan bezglutēna produktu gatavošanā. Par pētījumu ir izveidots raksts latviešu valodā.

Zviedrijā īpašu uzmanību pievērš sūdzību izskatīšanai un informācijas pieejamībai. Somijā biedrība ir ieviesusi īpašu simboliku kafejnīcām, kas izgājušas apmācību par bezglutēna uzturu.

Viens no konferences centrālajiem notikumiem bija Norvēģijas Celiakijas izpētes centra profesora Knuta Lundina tiešsaistes lekcija par aktuālākajiem pētījumiem saistībā ar glutēnu un celiakijas ārstēšanas iespējamību. Profesors celiakiju pēta kopš 1990. gadiem un uzsvēra, ka, lai gan tiek veikti daudzi pētījumi par medikamentozu ārstēšanu, lielākā daļa no tiem netiek tālāk par 2. klīnisko pētījumu fāzi. Tāpat tika norādīts, ka tirgū pieejamie enzīmi, kas paredzēti glutēna šķelšanai, nav pietiekami efektīvi celiakijas pacientiem, tāpēc tos nevar uzskatīt par risinājumu. Līdz ar to šobrīd vienīgā drošā un efektīvā terapija celiakijas gadījumā joprojām ir stingra bezglutēna diēta. Piedāvājam svarīgāko informāciju no K. Lundina prezentācijas latviešu valodā par celiakijas izpēti Norvēģijā.

Sanāksmē izskanēja arī piemēri no biedrību ikdienas darba – par biedru skaitu, biedru maksām, rīkotājiem pasākumiem, valsts atbalsta modeļiem un veiksmīgām sadarbības iniciatīvām ar veikaliem, sabiedrību un citām atbalsta organizācijām. Latvijas un Islandes biedrībās darbs balstās tikai uz brīvprātīgajiem, savukārt citās Ziemeļvalstīs ir arī algoti darbinieki.

Konferences laikā dalībnieki iepazinās ar bezglutēna maiznīcas Glutenfrihuset stāstu, kas 2024. gadā ir ieguvusi biedrības balvu kā Labākais bezglutēna uzņēmums, un nobaudīja tās produktus, kā arī pārrunāja nākamos kopīgos pasākumus reģionā.

Pasākums apliecināja, cik nozīmīga ir cieša sadarbība, pieredzes apmaiņa un kopīgu risinājumu meklēšana celiakijas pacientu atbalstam visā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.