DBG paraksta sadarbības memorandu ar LR valdību, 28.02.2014.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma sveic nevalstiskās organizācijas
Sadarbība ar valdību vieš cerības uz caurspīdīgāko lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz celiakijas pacientiem
Finanšu ministrs Andris Vilks stāsta NVO par ES finansējuma piešķiršanas nosacījumiem
Tas, ar ko baro mūsu bērnus skolās un bērnu dārzos ir ļoti svarīga un bērnu veselību tieši ietekmējošā problēma un NEVIENA valsts pārvaldes iestāde Latvijā līdz šim nav uzņēmusies atbildību par šo jautājumu. Pie tāda secinājuma nonāca eksperti konferencē “Speciālā ēdināšana bērniem ar celiakiju: vai tāda eksistē Latvijā?”, kuru biedrība “Dzīve bez glutēna” ar ESF/SIF atbalstu rīkoja 4.oktobrī viesnīcā “Tallink Hotel Riga”. Raksts par konferenci
Zemāk ir atsauces uz konferences prezentācijām, par kurām esam ļoti pateicīgi visiem referentiem!
- Dr. Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents: “Latvijas bērnu veselība un uzturs”
- Dr. Ieva Eglīte, gastroenterologs-pediatrs, BKUS: “Latvijas bērnu veselība un uzturs”
- Aģentūras „Latvijas Fakti” vadītājs Aigars Freimanis:„Bezglutēna ēdināšana Latvijas izglītības iestādēs”
- Veselības ministrija, parlamentārā sekretāre Liene Cipule: „Veselības ministrijas veiktās aktivitātes ar celiakiju slimu bērnu tiesību ievērošanas veicināšanā ”
- Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores vietniece Linda Liepa:„Valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem”
- Bioloģijas doktors, farmaceits Guntis Belēvičs:„Cilvēks ir tas, ko viņš ēd”
- Somijas Celiakijas biedrība, uztura speciāliste Nanna Puntila“Bezglutēna ēdināšana Somijas skolās un bērnu dārzos”
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vecākā eksperte, uztura speciāliste Inese Siksna: „Pārtikas patēriņa grozs bērniem – ko tas liecina par mūsu ēšanas paradumiem un zināšanām par atbilstošu uzturu?”
Latvijas celiakijas pacientu biedrība „Dzīve bez glutēna” sadarbībā ar psihoanalītiķi un pasaku portāla www.skazki.lv autori Annu Kašinu radīja psihoterapeitisku pasaku, kas vienkārši un aizraujoši paskaidro bērnam viņa slimības būtību un palīdz sadzīvot ar to. Grāmatu „Planētas Celiaks noslēpums” gan latviešu, gan krievu valodā būs iespējams bezmaksas saņemt visiem interesentiem. Biedrība „Dzīve bez glutēna” ir nogādājusi to arī visām lielākām Latvijas bibliotēkām. Grāmatas prezentācija un tikšanās ar autori notiks ceturtdien, 29. augustā Rīgas Centrālajā bibliotēkā. Vairāk informācijas.
Viena no svarīgākajām Standarta sadaļām satur arī speciāli izstrādātas ēdienkartes un tehniskās kartes, kuras Latvijas izglītības iestādes varēs izmantot saskaņā ar visiem LR normatīvajiem aktiem. Šo dokumentu izstrādāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultātes dekāne Gita Krūmiņa-Zemture. Sakarā ar dokumenta lielo apjomu (teju 300 lpp.) mājas lapā viņu nav iespējams publicēt, taču piedāvājam visiem interesentiem saņemt dokumentu pa e-pastu, iepriekš nosūtot pieteikumu uz: info@dzivebezglutena.lv.
“Dzīve bez glutēna” pateicās visiem projekta dalībniekiem un autoriem, ka arī cer, ka izveidotie dokumenti tiks ņemti vērā arī Veselības ministrijai strādājot pie celiakijas pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanas pasākumiem.
23. un 24.maijā biedrība “Dzīve bez glutēna” kopā ar Norvēģijas Celiakijas asociāciju organizēja Baltijas – Skandināvijas Celiakijas konferenci, kurā piedalījās celiakijas biedrības no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas.
Mēs nonācām pie secinājuma, ka pie dažādām sociālām un ekonomiskām situācijām šajās valstīs – dzīves kvalitāte celiakijas pacientiem nenoliedzami atšķiras.
Atšķīrās arī celiakijas biedrību lielums un darbības virzieni. Skandināvijas biedrības tiek finansētas no valsts budžeta, biedru naudām, ka arī sponsoru atbalsta, un viņu budžeti ir miljoniem eiro lieli. Savukārt Baltijas biedrības izdzīvo pateicoties dalībai projektu konkursos, ka arī no niecīgiem biedru un sponsoru ziedojumiem – valstij viņu darbība neinteresē. Arī biedru skaits ir atšķirīgs – Skandināvijā katru gadu celiakija tiek diagnosticēta vidēji 1000 cilvēkiem, arī biedrības dalībnieku skaits ir daži desmiti tūkstošu cilvēku. Savukārt Latvijā un Igaunijā biedru skaits tikai nedaudz pārsniedz 100 cilvēkus, bet Lietuvā situācija ar diagnostiku un biedru aktivitāti ir vissmagākā.
Skandināvijas kolēģi izkliedēja Baltijas kolēģu ilūzijas par to, ka Zviedrija un Norvēģija ir ”bezglutēna paradīze”, un bezglutēna pārtika tur arī ne visur ir pieejama. Vislabākā situācija ar bezglutēna pārtikas pieejamību ir Somijā.
Vēl liela problēma visās Baltijas jūras reģiona valstīs – sociālā atbalsts trūkums pieaugušajiem pacientiem. Tāds eksistē tikai dažās Zviedrijas pašvaldībās. Visaktīvāk par tādu cīnās Somijas biedrība: viņi aprēķināja ne tikai bezglutēna produktu dārdzību vienam vidējam celiakijas pacientam, bet arī transporta izmaksas, lai nokļūt uz veikali, kur šos produktus var iegādāties. Ka arī Somijas biedrība izveidoja atbalsta grupu parlamenta līmenī, kur piedalās deputāti ar celiakiju un demonstrē kolēģiem, ko nozīmē dzīvot ar celiakiju. Somijas biedrība aktīvi informē sabiedrību par to, kādas slimības var attīstīties, ja celiakiju nediagnosticē laikus (ar uzsvaru uz onkoloģijas saslimšanām), ka arī iestājas par to, lai celiakijas slimniekiem piešķirtu invaliditāti.
Interesanti, ka pārsvītrotās vārpiņas zīmes piešķiršana ražotājiem, kuri ražo bezglutēna pārtiku, katrā no Skandināvijas valstīm notiek savādāk, lai gan šo procesu nesen standartizēja Eiropas Celiakijas biedrību asociācija (AOECS).
Latvijas biedrība “Dzīve bez glutēna” šodien ir vistuvāk AOECS standartam, jo parakstīja ar AOECS līgumu par tā ieviešanu Latvijā.
Problēma ir saskatāma faktā, ka ražotāji Skandināvijā un Baltijā strādā pēc dažādiem principiem un viņiem nav vienāda attieksme pret bezglutēna produktu tīrības ievērošanu.
Viena no pozitīvākām atziņām, kuru nācās uzklausīt no Norvēģu kolēģiem –
“neiekrītiet histērijā par glutēna esamību pārtikā, biežāk uzticaties pavāriem un ražotājiem”.
To mēs arī darījām, kad baudījām bezglutēna maltītes viesnīcā “Monika”, restorānā “Bisquit” un 3 pavāru restorānā “Tam labam būs augt”.
Paldies “Nordic Welfare” fondam, pateicoties kuram šī tikšanas notika Rīgā!
Ar Eiropas Sociālā fonda un Sabiedrības Integrācijas fonda atbalstu Biedrība “Dzīve bez glutēna” un aģentūra “Latvjas fakti” 2013.gada maijā veica pētījumu par tēmu –
“Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem ar celiakiju vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestādēs”
Daži pētījuma rezultāti:
Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti vairāk nekā pusē (54,1%) aptaujāto vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu;
27,4% aptaujāto izglītības iestāžu ir 5 un vairāk audzēkņu ar celiakijas diagnozi, 35,9% skolu un bērnudārzu ir 2 – 4 bērnu ar celiakiju, savukārt 36,7% izglītības iestāžu ir tikai viens audzēknis ar celiakijas diagnozi.
Skolās bērni ar celiakijas diagnozi, galvenokārt (53,1%), ir pārstāvēti sākumskolā, retāk pamatskolā (34%) un vidusskolā (12,9%).
Lielākajā daļā (55%) aptaujāto izglītības iestāžu nav redzamā vietā pieejams bezglutēna diētai aizliegto un atļauto produktu saraksts.
Dominējošā daļā (88,3%) izglītības iestāžu bērni ar celiakijas diagnozi maltīti ietur kopā ar citiem bērniem. Atsevišķās skolās, kur ir vairāki bērni ar celiakiju, viņiem tiek nodrošināts atsevišķs galds.
Ar pilnu pētījuma gaitu un rezultātiem, varat iepazīties ŠEIT
Trešdien, 23.janvārī biedrība “Dzīve bez glutēna” kopā ar vadošiem Latvijas gastroenterologiem piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, lai pārrunātu jautājumu par celiakijas pacientu atbalstu.
Sēdē piedalījās ne tikai Sociālo lietu komisijas deputāti, bet arī Veselības un Labklājības ministriju pārstāvji. Diskusijas laikā tika skarti daudzi svarīgie jautājumi: bērnu ēdināšana izglītības iestādēs, atbalsts pieaugušajiem slimniekiem, ka arī pārtikas produktu skaidrāks marķējums attiecībā uz alergēniem. Deputāti kā iespējamos risinājumus piedāvāja: pagarināt celiakijas pabalsta izsniegšanu līdz 24 gadu vecumam, vai arī ieviest pieaugušo pacientu pabalstu; samazināt PVN likmi bezglutēna produktiem; ieviest skaidrāku pārtikas produktu marķējumu attiecībā uz alergēniem.
Lai risinātu šos jautājumus prakstiski, komisija plāno turpināt diskusiju jau ar Izglītības, Zemkopības un Finanšu ministriju pārstāvjiem, ka arī uzaicināt nākamajā sēdē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvjus un pārtikas ražotāju pārstāvjus.
“Dzīve bez glutēna” pateicās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājai Aijai Bārčai par konstruktīvā dialoga uzsākšanu.
Ceturtdien, 22.novembrī notika Latvijas celiakijas pacientu biedrības “Dzīve bez glutēna” preses konference par to, kā Latvijas skolās un bērnu dārzos nodrošināt speciālo ēdināšanu bērniem ar celiakiju*.
Preses konferencē tika nodemonstrēts elektroniskais apmācību modulis, ar kura palīdzību pavāri var iemācīties gatavot bezglutēna ēdienus. Šis rīks būs lietderīgs arī celiakijas pacientu vecākiem, kas mājas apstākļos nodrošina bezglutēna diētu saviem bērniem.
Cien. Biedrības „Dzīve bez glutēna” biedri!
Atgādinam, ka no 2013.g. 1.aprīļa līdz 30.novembrim notiek ESF atbalstītā biedrības kapacitātes stiprināšanas projekta aktivitātes, kuru ietvaros mēs plānojam paveikt daudz noderīgo darbu, lai sasniegtu biedrības mērķus.
Informējam, ka jau ir paveikti sekojošie darbi:
2013.g. maijā notika Latvijas izglītības iestāžu aptauja ar mērķi noskaidrot, vai un kā tajās tiek nodrošināts bezglutēna ēdiens bērniem ar celiakiju – ja vispār tiek nodrošināts.
Notiek intensīvais darbs pie mājas lapas papildināšanas latviešu un krievu valodās, piemēram, tika izveidota skaistā recepšu sadaļa. Gaidam arī jūsu priekšlikumus par lapas saturu un arī receptes, kuras varat sūtīt uz info@dzivebezglutena.lv
Augustā tika uzsākts darbs pie Bezglutēnā ēdināšanas standarta, pie kura strādā profesionāli uztura speciālists un pārtikas tehnologs;
Augustā biedrības 5 eksperti apciemoja Somijas pilsētu Tamperi, lai iepazītos ar Somijas pieredzi bezglutēna ēdienu nodrošināšanā bērniem ar celiakiju skolās un bērnu dārzos. Par to pastāstījām mūsu konferencē ar nosaukumu „Speciālā ēdināšana bērniem ar celiakiju: vai tāda eksistē Latvijā?” 4.oktobrī. Konference notika Rīgā, viesnīcā Tallink Hotel Riga.
*92,07% no projekta Nr. 1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/156 finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Biedrība „Dzīve bez glutēna” plāno organizēt liela mēroga konferenci par Bezglutēna ēdināšanu, piektdien, 4. oktobrī 2013. gadā, Rīgā (Rīgas centrā).
Biedrības biedriem, kuri ir iemaksājuši biedra naudu par 2013. gadu, biedrība segs ceļa izdevumus (sabiedriskā transporta, tai skaitā starppilsētu transporta, biļetes) uz konferences norisi.
Konferences laikā tiks diskutēts par aktuālajām tēmām, kas skar Bezlgutēna ēdināšanu ar augti stāvošām un atbildīgajām amatpersonām no ministrijām un pašvaldībām; kā arī tiks noorganizēta bezglutēna kafijas pauze un pusdienas.
Tāpēc, lūdzām, mūsu biedrus, ieplānot un aizņemiet 4. oktobri, lai varētu ņemt dalību konferencē.
Vairāk informācijas sekos mūsu īpašajā ielūgumā, kuru izsutīsim katram biedram līdz 20. septembrim.
2013.g. 1.aprīlī biedrība “Dzīve bez glutēna” uzsāka Sabiedrības integrācijas fonda finansēto projektu “Biedrības “Dzīve bez glutēna” kapacitātes stiprināšana ar celiakiju slimo bērnu interešu aizstāvības procesos” Nr. 1 DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/156. Projekta mērķis – izveidot Bezglutēna ēdināšanas standartu, ar kura palīdzību Latvijas izglītības iestādes varēs nodrošināt bērniem ar celiakiju speciālo ēdināšanu.
Projekta ietvaros tiks paveikti sekojošie uzdevumi:
– socioloģiskā izglītības iestāžu aptauja par to, kā pašlaik tiek baroti bērni ar celiakiju;
– tiks papildināts un aktualizēts mājas lapas www.dzivebezglutena.lv saturs;
– notiks pieredzes apmaiņas brauciens uz Tamperi (Somija), lai apmeklētu Somijas Celiakijas biedrību, skolas un bērnu dārzus un savām acīm redzēt, kā tur gatavo bezglutēna ēdienu;
– notiks konference par bezglutēna ēdināšanas problēmām Latvijā;
– tiks izveidots Bezglutēna ēdināšanas standarts skolām un bērnu dārziem, kas tiks nodots Veselības ministrijai tālākai apstiprināšanai.
Projekta īstenošanai nepieciešams līdzfinansējums – 1300 Ls. Būsim pateicīgi katram, kas ziedos biedrībai, lai palīdzētu īstenot šo projektu! No savas puses apsolām precīzu atskaitīšanos par izlietotajiem līdzekļiem, ka arī vēstuli, kas apliecina labdarības ziedojumu – ar to jūs varēsiet saņemt IIN nodokļa atlaidi.
Ziedot varat uz mūsu kontu.
